Nekustamā īpašuma tendences Latvijā

Šobrīd situācija nekustamā īpašuma tirgū kļūst arvien saspringtāka. To ietekmē daudzi procesi – gan mūsu valstī, gan pasaulē kopumā. Tā, piemēram, mūs nevar neietekmēt pasaules ekonomiskā krīze, jo, galu galā, mēs arī esam daļiņa no šīs valsts. Vērojama iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās un uzņēmumu maksātnespējas palielināšanās, kā arī demogrāfiskā krīze u.c. negatīvās parādības. Tāpēc pētīt nekustamo īpašumu tirgu ir ārkārtēji svarīgi. Augstāk jau tika minēts, ka nekustamais īpašums ir valsts nacionālās bagātības pamats. Līdz ar to izvēlētā darba tēma ir īpaši aktuāla.

Pētījuma objekts: nekustamā īpašuma tirgus attīstības process. Pētījuma priekšmets: nekustamais īpašums.

Darba mērķis ir izpētīt nekustamā īpašuma tirgus tendences Latvijā un dot tām vērtējumu.

Hipotēze: Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā ir iespējamas gan labas, gan sliktas attīstības perspektīvas, atkarībā no valsts valdības izvēlētās stratēģijas.

Lai veiksmīgi panāktu noteikto mērķi, darba autors izvirzīja sekojošus uzdevumus:

2. apskatīt Latvijas nekustamā īpašuma tirgus vēsturi periodā no 1993. – 2003. gadam;

4. novērtēt patreizējās nekustamā īpašuma tirgus tendences un tā attīstības perspektīvas.

Darba bāzi veido dažādu nekustamo īpašumu kompāniju statistiskie dati par nekustamā īpašuma tirgus tendencēm. Analīzes bāzi veido dažādu ekonomistu vērtējumi attiecībā uz nekustamā īpašuma tirgu.

Darba struktūra. Darbs ir izklāstīts uz 25 lapām, satur 11 tabulas un 1 attēlu. Nodaļu skaits – 4. Izmantoto avotu skaits – 9.1. Nekustamā īpašuma jēdziens

Saskaņā ar ekonomikas un finansu vārdnīcu nekustamais īpašums ir īpašums, kura izmantošana pēc iepriekšparedzējuma un bez kaitējuma tā raksturojumiem un vērtības īpašībām, izslēdz tā pārvietošanu: ēkas, būves un zemes gabali un cits īpašums, kas piestiprināts pie zemes vai saistās ar to .

Rezumējot abas attēlotās definīcijas, varam secināt, ka nekustamā īpašuma galvenā īpašība ir nepārvietojamība.2. Nekustamā īpašuma tirgus attīstība un tendences Latvijā 1993. – 2003.gadā

Šajā darbā autors vēlas nedaudz pievērsties Latvijas nekustamā īpašuma tirgus vēsturei, apskatot to laika periodā no 1993.gada līdz 2003.gadam. Zemāk, tabulā Nr. 1 atspoguļosim būvniecības tendences minētajā periodā.

Tabula Nr. 1 Būvniecības tendences Latvijā 1993. – 2003.gadā

Augstāk attēlotajā tabulā ir apkopoti dati par būvniecību visā valsts teritorijā. Dati ņemti no SIA Lursoft IT statistikas . Kā redzams no tabulas, 1993.gadā būvniecības praktiski nebija. Tomēr ar katru nākamo gadu būvējamo objektu skaits auga. Vislielākais būvējamo objektu skaits ir iereģistrēts 2001.gadā. Kopā apskatāmajā periodā uzcelti 26657 nekustamā īpašuma objekti.

Vāju būvniecības aktivitāti 1993.gadā un 1994.gadā var izskaidrot ar grūto valsts krīzi sakarā ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Savukārt aktīvā būvniecība sakrīt ar aktīvu attīstības periodu, proti, 2000. – 2003.gadu.3. Nekustamā īpašuma „burbuļa” raksturojums

Šodien daudzi eksperti ekonomikas jomā saistībā ar nekustamā īpašuma tirgus stāvokli Latvijā min tādu jēdzienu kā „bums” jeb „burbulis”. Kas tas tāds? Vienkāršiem vārdiem sakot, bums ir periods, kurā notiek strauja attīstība. Ja attiecinām šo jēdzienu uz nekustamā īpašuma tirgu, tad šo parādību (bumu) varam izskaidrot sekojoši. Banku kredīti kļūst pieejami praktiski visiem valsts iedzīvotājiem. Kredītus sāk izdot, tā sakot, pa labi, pa kreisi, īpaši nepārbaudot katra konkrēta iedzīvotāja maksātspēju. Banku politika šai jomā ir skaidra – gūt pēc iespējas lielāku peļņu no lielāka klientu skaita. Pateicoties kredītiem, cilvēkiem paliek vairāk naudas. Ko parasti dara cilvēks, ja viņam pēkšņi parādās tā saucamā „brīvā nauda”? Protams, viņš sāk pirkt aizvien vairāk. Jau tiek pieprasītas ne tikai pirmās nepieciešamības preces, liels pieprasījums kļūst pēc luksuss klases precēm. Cilvēki pērk tās, pat īpaši nepiedomājot, kur tās izmantos. Tomēr pērk. Tālāk. Protams, cilvēki, kuriem kabatā ir nauda vai iespēja šo naudu iegūt (ar kredītu palīdzību), domā par labākām dzīvojamām platībām – dzīvokļiem vai privātmājām. Pastāv atsevišķa cilvēku grupa – nosacīti nosauksim viņus par uzņēmējiem, kuri, zinot to, ka var aizņemties bankā, sāk piepirkt nekustamo īpašumu peļņas gūšanas nolūkā – lai vēlāk to izīrētu, pārdotu par dārgāku cenu utt. Tieši te, kā var nojaust, sāk uzpūsties tā saucamais burbulis.