Neons: ķīmiskā elementa īpašības un pielietojums

Ķīmisko elementu periodiskās (Mendeļejeva) sistēmas elements ar numuru 10 ir neons. Neona, tāpat kā pārējo VIIIA (jeb 18.) grupas elementu hēlija, argona, kriptona, ksenona un radona , veidotās vienkāršās vielas sauc par cēlgāzēm (agrāk – arī par inertajām gāzēm, pirms atklāja, ka kriptons un ksenons tomēr ir reaģētspējīgas vielas).

Neona (Ne) atomā valences orbitāles ir aizpildītas (1s22s22p6), tāpēc parastajos apstākļos neons valentos savienojumus neveido. Neona atomi ir samērā stipri polarizēti, t.i., tiem piemīt samērā liela tieksme veidot starpmolekulāros savienojumus. Neona ārējā elektronu slānī ir 8 elektroni, kas veido ļoti stabilu sistēmu, tāpēc neonam nav tieksmes elektronus nedz uzņemt, nedz atdot.

Cēlgāzes sastāv no atsevišķiem atomiem un ir bezkrāsainas gāzes ar ļoti zemu ķīmisko aktivitāti. Tās ir vienīgās vielas, kas Zemes apstākļos veidotas no brīviem, nesaistītiem atomiem. Tas liecina, ka to atomu elektronu konfigurācija ir ļoti stabila un netiecas pārveidoties, pievienojot, atdodot vai apvienojot elektronus.

Neons nesavienojas ne ar kādiem elementiem, tāpēc tā atommasu nevar noteikt ar parastajiem paņēmieniem. Neona ( un citu cēlgāzu) atommasas atrašanai izmanto tīri fizikālu metodi, kas pamatojas uz attiecību starp gāzes īpatnējo siltumu pie pastāvīga spiediena un tās īpatnējo siltumu pie pastāvīga tilpuma. Pēc šīs attiecības lieluma var spriest, cik atomu ir gāzes molekulā. Tā konstatēja, ka neona molekulas sastāv tikai no viena atoma, tātad neona molmasa (20,179 g/mol) (jeb molekulmasa) ir vienlīdzīga tā atommasai (20,179 g).

Jau 1785. gadā angļu ķīmiķis G. Kavendišs pierādīja, ka apmēram 1/120 (viena simtdivdesmitā) daļa no gaisa tilpuma ir inerta, taču tālākus pētījumus viņš neveica.