Nepilngadīgo noziegumu profilakse kā kriminoloģiskās izpētes

Vadoties pēc pēdējo desmit gadu statistikas datiem nepilngadīgie ik gadu Latvijā izdara vidēji 3000 noziegumu, kas ir vidēji 20% no visiem noziegumiem, kas izdarīti Latvijas teritorijā (skatīt pielikumā).

Šie skaitļi atklāj visai draudīgu ainu, tāpēc nepieciešams noskaidrot šīs situācijas cēloņus un problēmas, kas to izraisa.

Nepilngadīgie pieder pie kategorijas, kuru uzvedība, nostāja un psihe vēl atrodas veidošanas stadijā, tā pilnveidojas un attīstās, tāpēc savlaicīgi un pareizi pielietoti profilaktiskie pasākumi var dot labumu un tiem ir liela nozīme noziegumu profilaksē.

Sākot izskatīt doto tematu nepieciešams noskaidrot, kas ir nepilngadīgo noziedzība vispār. Nepilngadīgo noziedzība kā viens no noziedzības elementiem ir relatīvi masveidīga, vēsturiski mainīga, sociāla, krimināltiesiska rakstura parādība, kuras pamatā ir to noziegumu kopums, ko izdarījuši nepilngadīgie konkrētā teritorijā, noteiktā laika posmā.

Savukārt nepilngadīgo noziegumu profilakse ir to sabiedriska un individuāla rakstura pasākumu kopums, kas vērsti uz to, lai izskaustu noziegumu izdarīšanu no nepilngadīgo puses kā arī novērstu nepilngadīgo noziegumus to sākumstadijā un sekmētu negatīvas attieksmes ieaudzināšanu pret noziedzīgumu izdarīšanu, rodot izpratni par prettiesisko darbību bīstamību un iespējamo atbildību par to izdarīšanu.

 tā darbojas saskaņā ar valsts, ģimenes, jaunatnes un kriminālo politiku, kas realizējama ar kompleksu pasākumu palīdzību starptautisko un reģionālo programmu līmenī, lai sniegtu sociālu, ekonomisku u.c. nepieciešamo palīdzību ģimenei un nepilngadīgajiem;

 izveidota tiesību aktu sistēma, kas regulē jautājumu par optimālu dzīves apstākļu radīšanu, nepilngadīgo audzināšanu, viņu tiesību un interešu aizsardzību, negatīvas ietekmes novēršanu;

 nepilngadīgo noziegumu novēršanu nodrošina valsts mācību, audzināšanas, ārstniecības, tiesībsargājošo u.c. institūciju un iestāžu darbība. Šī darbība pastāvīgi tiek koordinēta, tā balstās uz nepieciešamo informatīvi analītisko bāzi un tiek finansēta no valsts puses.

Nepilngadīgo noziegumu profilakses īpatnības ir saistītas arī ar specifisko tiesisko un faktisko nepilngadīgā stāvokli sabiedrībā, kā augošā iedzīvotāju grupa tā spēcīgāk izjūt apkārtējās vides negatīvo faktoru ietekmi.”

Nepilngadīgo noziegumu profilakses objekti ir nepilngadīgās personas, kuras izdarījušas Krimināllikumā paredzētu sabiedriski bīstamu nodarījumu, kā arī tie nepilngadīgie, kuri gan vēl šādu rīcību nav veikuši, bet kuros izveidojusies nosliece uz prettiesisku rīcību.

Lai labāk izprastu nepilngadīgo noziegumu profilakses problemātiku nepieciešams nedaudz pieskarties arī paša nepilngadīgā raksturojumam.

“Nepilngadīgo likumpārkāpēju personības izpēte atklāj daudz šķautnes ne tikai viņu noziedzības, bet arī vispārējās noziedzības ģenēzē, jo līdz pilngadībai persona aktīvi socializējas, veidojas tās tikumības izpratne un uzvedības stereotips, kas nosaka pieauguša cilvēka uzvedību.

Personas uzvedība ir individuāla, tās veidošanās ir saistīta ar indivīda organisma īpatnībām, ar ģenētiskā koda plūsmveidīgās izvēršanās īpatnībām laikā un atbilstoši indivīda un vides mijiedarbības vajadzībām.

Indivīda organisma īpatnības nosaka viņa darbības iespējas un robežas. Savukārt personu savstarpējās mijiedarbības formas un saturs izriet no indivīdu socializācijas pakāpes, personības īpatnībām, mērķiem un tāpēc var iegūt dažādu nokrāsu, arī sabiedrībai nepieņemamu.”