Nepilsoņi Latvijā – jēdziens, statuss un tiesības

Viens no iemesliem varētu būt tas, ka man ir jānoskaidro, kas tas nepilsonis vispār ir. Tēma par nepilsoni ik dienas tiek apspriesta jau pēdējos desmit gadus. Bet man līdz šim tā īsti nemaz nav bijis skaidrs, ko Latvijā sauc par nepilsoni.

Un par trešo iemeslu es izvirzu tiesības, brīvības un pienākumus. Tā kā mūsdienās ļoti liela uzmanība tiek pievērsta cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem, tad arī pie šī jautājuma es gribu pakavētiesreferāta izstrādes gaitā.

Tātad esmu izvirzījusi trīs lielus jautājumus, kurus man darba gaitā ir jācenšas izzināt un izskaidrot.NEPILSONIS

Kādas valsts pilsoņa statusu un līdz ar to arī pilsoņa tiesības var iegūt arpiedzimšanu attiecīgajā valstī. Bet rodas jautājums par nepilsoņa statusu un nepilsoņa tiesībām.

Papildus iepriekš minētais likums paredz vēl virkni dažādu tiesību un pienākumu: bez jebkādiem ierobežojumiem izvēlēties dzīvesvietu Latvijā; iespēja izbraukt no Latvijas un atgriezties atpakaļ ar nosacījumu, ka nepilsonim likumā noteiktā kārtībā ir jāsaglabā Latvijā patstāvīga dzivesvieta; iespēja pie sevis uzņemt no ārvalstīm laulāto draugu, kā arī viņa apgādībā esošos vecākus un bērnus likumā noteiktā kārtībā; iespēja saglabāt savu dzimto valodu un kultūru, arī tradīcijas, ja tas nav pretrunā ar Latvijas likumiem; ir tiesības netikt izraidītam no Latvijas, izņemot, ja ir likumisks pamats, iemesls izraidīšanai, kā arī, ja Latvija ir saņēmusi kādas citas valsts piekrišanu par šīs personas uzņemšanu; valsts nedrīkst pieļaut nepilsoņa izraidīšanu uz kādu valsti, kur šī persona tiek vajāta rases, reliģijas vai etniskās piederības dēļ.

Un tagad varētu izskatīt dažas no iepriekš minētajām tiesībām, brīvībām un pienākumiem. Manuprāt, vajadzētu plašāk aplūkot tos jautājumus, kuros tiešām pastāv ierobežojumi, kā arī tos, kuros viena sabiedrības daļa saskata, bet otra nesaskata ierobežojumus vai pat pārkāpumus.

1998. gadā notika likumdošanas un administratīvās izmaiņas, līdz ar to tika skartas nepilsoņu tiesības. Kā pirmo var minēt pārvietošanās brīvību. 1997. gada aprīlī sāka izdot jaunās nepilsoņu pases. Bet 1999. un arī 2000. gadā daudzi nepilsoņi vēl nebija izņēmuši starptautiski atzītās nepilsoņu pases. Šie cilvēki, braucot uz ārzemēm, izmanto vēl vecās PSRS pases, neskatoties uz to, ka šo pasu derīguma termiņš, lai dotos ārzemju braucienos, beidzās jau 1998. gadā. Šis ir jautājums, kurā nav vainojama ne valsts, ne sabiedrība, bet šīm personām vaina jāmeklē sevī, jo nav bijusi tāda situācija, ka jaunās pases nav varēts izņemt.

Vēl viena problēma, kuru nav centušies nokārtot paši nepilsoņi. Vēl nesen Latvijā bija tāda situācija, ka daudziem cilvēkiem nebija tiesōbas saņemt nepilsoņu pases. Tostarp bija personas, kuriem beidzies uzturēšanās termiņš Latvijā, personām bez jebkādiem personu apliecinošiem dokumentiem u.c. To noteica 1995. gada likums “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības”. Un līdz ar to šīm personām bija ierobežotas ļoti daudzas tiesības, bet tas nebija ilgi. Jo 1998. gadā jau iepriekš minētajā likumā Saeima izdarīja izmaiņas. Bet neskatoties uz to vēl joprojām ir daudz cilvēku, kuri... nevar reģistrēties kā nepilsoņi. Tie ir bijušās PSRS pilsoņi, kuri pēc neatkarības atjaunošanas izbrauca no Latvijas un pēc kāda laika atgriezās. Tās ir arī personas, kuras pieņēma Krievijas pilsonību un pēc tam no tās atteicās. Šajā gadījumā izdarāms secinājums, ka līdz ar to palielinās bezvalstnieku skaits.