Nervu sistēmas izpausme un ietekme uz mācību procesu

posms ir noteikts, raksturots katram cilvēkam. Krīze kā tāda vienalga ir.

Tās principu īpašības, cilvēks sāk izmantot valodu (tātad, attīstas runa) un apstājas uz kājām (sāk staigāt jeb tikai mēgināt staigāt).

Krasi mainās attiecības pret citiem un ir vērojams akcents uz patstāvību.

Ir vērojamas sociālās izmaiņas, sevis uztvere, attiecības ar citiem.

• Pusaudžu krīze jeb vienpadsmit trīspadsmit gadu krīze;

Šeit mēs izskatam jautājumu; Kas nosaka un kas ietekmē cilvēka

attīsību? Kas īpaši ietekmē cilvēku noteiktā dzīves vecumā?

• Sociālais faktors (sociālā vide ,tā nav ne tikai klimatiska, kaut gan tas arī ietekmē, ietekmē kultūrvide, attiecības, tradīcijas, audināšana, izglītība).

• Paša cilvēka aktivitāte (lai kādi būtu apstākļi, es būšu kautkas savs).

Izskatot krīzes cilvēka attīstībā, mēs nonākam līdz stresa isplatības muzdienās bērnu vidē. Bet tas taču nāk no pieaugušiem, kuri pat nedomājot par to iedod savam bērnam. Bieži vien vecāki skatās uz sava bērna fizisko veselību un pat neiedomājas par bērna garīgo veselību. Tas ir ļoti svarīgi. Jo pārlaižot acis pār preses izdevumiem, jeb skatot televīzijas pārraides mes bieži sastopam virsrakstus par pašnāvniekiem, narkomāniem, un cit. Bet mēs par to pat nedomājam kamēr tas neskar mums tuvus cilvēkus. Un vienīgi tad tikai mēs sākam domāt par garīgo veselību un par stresa cēloņiem. Šijā gadījumā mēs nonākam pie tā saucamās konfliktu puķes.

Šajā (konfliktu puķē) mēs redzam kā veidojas un no kurienes nāk stress.

Kā māte reāgē uz to, kad uzzin ka ir stāvoklī (vai ir priecīga, vai pretēji bēdīga)? Kā rīkojās tēvs? Kā māmiņa rīkojāsa šajā situācijā? Jo negatīvāka reakcija, jo lielāka iespēja (bērnam) iegūt stressu.

Jo visi šie faktori ir negatīvāki, jo tuvāk ir pie stresa mehānisma. Mēs pat nevaram iedomāties ka tas var būt par cēloni. Bet diemžel, kā liekas šie mazsvarīgi faktori, ved pie stresa. Tas notiek ta nemanot. Piemēram; Vēl kad bērns ir mazs viņš grauž nagus (tas liekas mazsvarīgi, bet diemžel tā arī ir zīme). Paaugoties (pusaudžu gados) neatrod ģimenē atbalstu, nespēj ģimenē izrunāties, tas noved pie “aizmiršanas līdzekļiem” alkoholu, narkotikām.

Pie narkotikām bieži vien piesaistās nelabvēlīgo un bagāto ģimeņu bērni, jo vecāki neuzmana savus bērnus un “labie drauģi” palīdz noiet pie šiem “aizmiršanas līdzekļiem”.

Stresa mehānismā ir savi kairinātāi ja uz to reaģe tad cilvēks ir vesels, ja pretēji (nereaģē) tad ir visas iespējas saslimt. Asinspiediena paaugstināšana, lielāka iespēja saslimt ar cukura slimību, dabūt infarktu jeb insultu. Visas reakcijas aizsargā cilvēka orgānismu, cīnās ar kādu blakus kairinātāju.

Ir jādomā, ka mūsdien gandrīz ikkatrs cilvēks ir sastapies ar šo problēmu un tāpēc ir jāzin kā to var pārvarēt. Ir (kā liekas ļoti vienkāršas un tajā paša laikā sarežgītas) metodes stresa pārvarēšanā.