Mūsdienu sabiedrībā bieži sanāk tā, ka kāds cilvēks tiek atstumts. Visbiežāk tas ir manāms skolēnu vidū. Bieži vien mēs paši kādu atstumjam un tādā veidā arī pazemojam. Reizēm mēs nemaz neapzināmies, ka kādu nepieņemam.
Es domāju, ka daudzi no mums ir bijuši atstumti, tas uzreiz nenozīmē, ka tiekam izolēti. Bieži vien ir tā, ka mēs nesaprotamies ar kādu cilvēku un tāpēc sākam strīdēties. Tas, kurš no abiem ir spēcīgāka rakstura, parasti uzvar strīdos, bet otrs jūtas atstumts. Tie, protams, ir mazi konflikti, kuri gadās ikvienam, bet ir arī citi. Tad, kad lielāka cilvēku grupa, piemēram, klase nevar pieņemt kādu no saviem klasesbiedriem. Visbiežāk klase sāk klasesbiedru apsaukāt, pazemot un darīt viņam pāri. Vesela klase, pats par sevi saprotams, ir daudz varenāka par vienu skolēnu, tāpēc viņš parasti neko nespēj darīt, lai situāciju mainītu. Bet reizēm daži, spēcīgākie, stājas pretī un reizēm tiek arī pieņemti.
Visbiežāk skolēni atstumj un nepieņem citus, jo pašiem ir kaut kādas problēmas. Viņi, iespējams, nepieņem paši sevi. Nespēj sevi iemīlēt. Varbūt apskauž citus, domā, ka ir sliktāki par citiem. Tāpēc cenšas kādu pazemot, lai sevis paša acīs nebūtu vienīgais „dīvainis”. Lielākā daļa tādu cilvēku nevar sevi pieņemt, jo netika uzklausīti un pieņemti jau ģimenē. Viņiem tika veltīts par maz mīlestības un uzmanības. Varbūt, ka tika lamāti tādās situācijās, kad vajadzēja izrunāties. Iespējams, ka ir konflikti ar ģimenes locekļiem, bieži netiek dots padoms, tad, kad ir nepieciešams. Tad, ja ir brāļi vai māsas, var likties, ka vecāki tevi nemīl tik stipri kā tavu brāli/māsu. Šādi gadījumi ir ļoti bieži sastopami un grūti atrisināmi. Daži, kurus nepieņem jau ģimene, pierod un nespēj kontaktēties ar citiem. Nespēj ticēt paši sev, nevar iedomāties, ka kāds vispār gribētu ar viņiem draudzēties. Šādi atgadījumi ir ļoti drausmīgi, šī vārda vistiešākajā nozīme. Mums ir jāpalīdz tādiem cilvēkiem. Ne tikai tiem, kuri ir atstumtie, bet arī tiem, kuri paši atstumj. Daudziem skolēniem vienkārši ir vajadzīgs kāds, ar ko var izrunāties, kāds, kuram var uzticēties un no kura var saņemt derīgu padomu. Palīdzot citam, mēs varam palīdzēt arī sev. Mēs visi esam aicināti palīdzēt citiem un kļūt par glābējiem, padomdevējiem, sargeņģeļiem un vienkārši draugiem. Dievs mūs visus vienmēr aicina uz labiem darbiem. Vienmēr ir izdevība paveikt kaut ko labu, palīdzēt kādam. Tā tikai ir jāierauga un jāizmanto.
