Nesmēķē un samazini riska faktorus

Attīstītajās valstīs cilvēkiem 35 69 gadu vecumā smēķēšana ir nāves cēlonis 30% gadījumu. Smēķēšana izraisa daudzas slimības un ir nāves cēlonis 87% plaušu vēža, 82% hroniskās obstruktīvās plaušu slimības (hroniska obstruktīva bronhīta un plaušu emfizēmas), 21% koronārās sirds slimības un 18% insultu gadījumos.

Biežākie nāves cēloni pasaulē 1990. gadā (sarindoti nāves gadījumu skaita secībā) ir šādi.

• Perinatālā (ar grūtniecību un dzemdībām saistītā) patoloģija.

Redzam, ka visas 4 iepriekš minētās smēķētāju slimības ietilpst “pirmajā desmitniekā”. Attīstītajās valstīs šis desmitnieks jau tagad ir citāds, jo 3., 4., 5., 7. un 8. nāves cēlonis attiecas galvenokārt uz jaunattīstības valstīm. Tā kā pēdējās un nākošajās desmitgadēs smēķētāju skaits pieaug un pieaugs tieši jaunattīstības valstīs, ir pamatotas prognozes, ka jau 2000. gadā pasaules nāves cēloņu "topā" hroniskā otstruktīvā plaušu slimība pārvietosies uz 3. vietu, savukārt plaušu vēzis uz 5. vietu. Tātad jau pēc pāris gadiem pasaulē biežākie nāves cēloni būs lielākā vai mazākā mērā saistīti ar smēķēšanas netikumu.

Parēķināsim. Ik gadus iespēja saslimt ar plaušu vēzi smēķētājam palielinās par 0,4%. 50 gadu laikā tas ir ...

Jāpiebilst, ka neatkarīgi no vecuma un dzimuma pēdējie atvēlētie mēneši, gaidot nāvi plaušu vēža dēļ, gadiem ilga nespēja aktīvi pārvietoties progresējoša elpas trūkuma vai stenokardijas dēļ un atrašanās gultā paralizētam pēc insulta nav pats patīkamākais dzīves nogales pavadīšanas veids. Smēķēšana nosaka ne tikai minēto, bet arī citu slimību attīstību. Smēķētāji daudz biežāk saslimst ar mutes dobuma, rīkles, barības vada, kuņģa, aizkuņģa dziedzera, urīnpūšļa un nieru, kā arī asinsrades orgānu ļaundabīgām slimībām. Vispārzināma ir mātes smēķēšanas kaitīgā ietekme uz augli, ieskaitot tā augšanas aizkavēšanu. Katrs otrais smēķētājs slimo ar hronisku bronhītu utt.

Smēķēšanas pārtraukšana pozitīvi ietekmē cilvēka veselību un samazina ar smēķēšanu saistīto slimību risku. Visātrāk mazinās koronārās sirds slimības (KSS) risks gada laikā par 50%.

Uzskata, ka attīstītajās valstīs vismaz 2/3 cilvēku vēlētos pārtraukt smēķēt, tikai mazāk nekā 20% nav mēģinājuši to darīt. Diemžēl pārtraukt smēķēšanu ir ļoti grūti. Tabakas industrija to skaidri apzinās, tāpēc galvenā šā nāves biznesa stratēģija ir "savervēt" arvien jaunus smēķētājus no nesmēķētāju, īpaši bērnu un pusaudžu, vidus.

Nikotīnatkarības līmenis ir atšķirīgs, tādēļ, lai arī visbiežāk pārtraukt smēķēšanu ir grūti, ir indivīdi, kam tas nesagādā lielas problēmas. Protams, svarīga ir motivācija, ka arī ģimenes, darbabiedru un sabiedrības attieksme un atbalsts. Tie smēķētāji, kuru nikotīnatkarība nav pārāk stipra, nereti spēj pārtraukt smēķēšanu bez speciālista palīdzības.

Augstākas atkarības gadījumā (īpaši, ja pārtraucot smēķēt novēro arī izteiktākas abstinences parādības), nepieciešama speciālista palīdzība un attiecīga ārstēšana. Pasaulē izmanto psihoterapeita palīdzību, grupu nodarbības u.tml, kā arī medikamentozo ārstēšanu. Ja nikotīnatkarība ir augsta, arī ar speciālista palīdzību pārtraukt smēķēt ir grūti. Gada laikā smēķēt atsāk 70 80% cilvēku.