Nikolo Makjavelli

Dzimis 1469.gada 3.maijā Florencē, Itālijā, kam pieder viens no slavenākajiem vārdiem Itālijas kultūras vēsturē .Bija savdabīgs Renesanses filozofs, kurš dzīvojis laikā, kad Itālijas politisko situāciju raksturoja teritoriālā sadrumstalotība, tomēr vienlaikus bija novērojama nacionālās pašapziņas atmoda. Par viņa bērnību un jaunību trūkst jebkādu tuvāku ziņu. Domājams, ka tēvs Bernardo de Nelli – juriskonsults – un māte Bartolomeja būs tam devuši parasto klasisko izglītību. Bez Nikolo ģimenē vēl bija brālis Toto un māsas Primerana un Džinevra.

Makjavelli sāka savu karjeru kā koadjutors(palīgs)Florences Sinjorijas kancelejā, kur vēlāk turpināja darboties par valsts sekretāru, vadot arī otru valsts kanceleju, kas pārzināja iekšlietas, un uzņemoties sekretāra amatu Dieci di liberta e di pace, kam piekrita kara lietu kārtošana, maģistrātu iecelšana un vēstnieku izraudzīšana. Republikas kanclera amats, ko viņš pilda 14 gadus (1498–1512), ļauj Makjavelli gūt plašu pieredzi politikā un diplomātijā, it sevišķi veicot vēstnieka misiju pie dažādu valstu galvām. Tā viņš savā laikā vairākas reizes devies pie Katarīnas Sforcas uz Forli, uz Franciju pie Ludviķa XII, uz Vāciju pie ķeizara Maksimiliāna I, uz Romu pie pāvestiem, pie Čezāres Bordžas un citur. Sevišķi lielu iespaidu uz Makjavelli atstājusi tikšanās ar Čezāri Bordžu, pie kura viņš devās 1502. gada jūnijā un oktobrī. Šā valdnieka vārds un vaibsti vairākkārt sastopami viņa darbos. Šajos ceļojumos Makjavelli paspēja ielūkoties dažādos Eiropas nostūros, valdnieku dzīvē, diplomātijas aizkulisēs un vienkāršās tautas dvēselē.

Florences nedrošais politiskais stāvoklis un pastāvīgie ienaidnieka draudi novirza Makjavelli interesi uz kara lietām. Šajā laukā viņš ar lielu...