Nodokļi un nodevas uzņēmumā

Nodokļu izcelšanās vēsture ir tik pat sena, cik veca ir civilizācija. Jau verdzības un feodālajā iekārtā pastāvēja naturāla nodevu maksāšana un klaušas, kas arī bija obligāti jāpilda. Vēlākajā sabiedrības attīstības posmā, kad izveidojās preču un naudas attiecības, nodokļi ieguva galvenokārt naudas formu, bet dažkārt pastāvēja arī nodokļu maksājumi natūrā un klaušu veidā.

Kā piemēru šim faktam varētu minēt citātu no A. Baloža grāmatas “Latvijas un latviešu tautas vēsture”: “Kad zviedri pārņēma Livoniju, zeme bija stipri izpostīta. 1624. gadā latviešu pusē 53 procenti latviešu zemnieku sētu stāvēja tukšas – dažās draudzēs pat līdz 60 70 procentiem. Gan kara laikā, gan vēlāk zviedru pārvalde veica vairākas zemes taksācijas (“revīzijas”), lai noteiktu zemnieku nodokļu apmēru. Pārvalde šo pasākumu uzskatīja par ļoti nozīmīgu, jo muižniecības un valsts ienākumi nāca no zemnieku nodevām un klaušām naudā un graudā. Vērtēšanas rezultātus ierakstīja tā sauktajā “vakas” grāmatā (“Wackenbuch”), kur bija noteikts katras mājas nomas lielums, tāpat zemes lielums un labums. Arī katras mājas saimnieks saņēma savu “vakas” grāmatiņu. Piezīmes rāda, ka laikā no 1624. Līdz 1630. gadam 65 procenti zemnieku lauku māju tika apliktas ar 5 klaušām nedēļā un 30 procenti – ar 3 klaušām.”

Zviedru poļu kara laikā ieviesa jaunu nodevu (staciņu) karaspēka uzturēšanai, ko pēc tam pārvērta par patstāvīgu valsts nodevu.

Atšķirība starp mūsdienām un tiem laikiem ir tā, ka tagad ar nodokļiem tiek aplikti nevis tikai zemnieki, bet visi, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību.

Ar to arī beigsim nelielo pakavēšanos nodokļu vēsturē un pāriesim pie tā, kādi nodokļi pastāv Latvijā un kurus maksā uzņēmēji.

Savu darbu es gribētu sākt ar vienu no svarīgākajiem nodokļiem jebkurā uzņēmumā un tas ir uzņēmuma ienākumu nodoklis. Šis nodoklis kopā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu. Ar to jāsaprot, ka jebkura persona, kas dzīvo mūsu valstī, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja. Šis nodoklis pieder pie tiešo nodokļu grupas un kopā ar citiem šīs grupas nodokļiem (sociālo un iedzīvotāju ienākumu nodokli) 1993.gadā veidoja 62% no visiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā, 1994.gadā 54%, 1995 59%, 1996 52%, bet 1997 57%.

Uzņēmuma ienākumu nodoklis ir peļņas nodokļa jaunā redakcija. LR Saeima 1995.gada 9.februārī pieņēma un Valsts prezidents 1995.gada 1.martā izsludināja likumu “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, kurš spēkā stājās 1995.gada 1.aprīlī.

Uzņēmuma ienākuma (peļņas) nodokļa dinamika 1993 1997.gadā tūkst. Ls

Pāreja ar 1995.gadu no peļņas nodokļa uz uzņēmuma ienākumu nodokli bija saistīta ar atteikšanos no diferencētajām un augstajām nodokļu likmēm, nosakot rezidentiem vienotu nodokļa likmi neatkarīgi no uzņēmējsabiedrības darbības veida un īpašuma formas. Peļņas nodokļa likme bija diferencēta 65, 45, 35 un 25% apmērā. Maksimālā jeb tā saucamā speciālā likme 65% apmērā tika piemērota azartspēļu organizētājiem. Pārējās nodokļu likmes tika attiecinātas: banku nozarei, apdrošināšanai un tirdzniecībai 45% apmērā no apliekamā peļņas; valsts uzņēmumiem attiecīgi 35%, pārējiem uzņēmumiem attiecīgi 25% apmērā.