Nodoklu butiba un funkcijas
Realizēt valsts muitas politiku un nodrošināt muitas robežas aizsardzību.
Nodrošināt akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi.
Lafēra līkne.
Likums “ par nodokĻiem un nodevĀm ”.
NodokĻu sistĒmu atšĶirĪba.
Es nodokĻu politika un Latvija.
NodokĻu un nodevu sistĒma.
SecinĀjumi un priekšlikumi.
Ievads.
3. Dažkārt nodokļi tiek izmantoti, lai aizsargātu noteiktas ražošanas nozares no importa preču ieplūšanas valstī. Piemēram, importa precēm, kuras var ražot pašzemju uzņēmumi, tiek uzlikts samērā augsts muitas nodoklis.
5. Valdība nodokļus izmanto, lai regulētu ekonomiskās aktivitātes un pārdalītu ienākumus. Kā zināms, tirgus sektors vienmēr atražo sociālo netaisnību vai arī tas ir neitrāls attiecībā pret to iedzīvotāju daļu, kuri nav maksātspējīgi. Lai iekļautu visus valsts iedzīvotājus tirgus attiecībās, pakļautu tos pieprasījuma un piedāvājuma likuma darbībai, valdība izmanto nodokļus ienākumu pārdalei; tādējādi tā nodrošina sociālo taisnīgumu sabiedrībā.
Starptautiskā statistika visus nodokļus iedala divās grupās: Tiešos un netiešos nodokļos.
Praksē lieto dažādas nodokļu likmes. Izšķir stingrās(cietās), proporcionālās, progresīvās un regresīvās nodokļu likmes.
Stingrās nodokļu (nodevu) likmes noteic absolūtā summā attiecībā uz apliekamo vienību neatkarīgi no ienākuma apmēriem. Piemēram, par iebraukšanu Vecrīgā ir jāmaksā 10 Ls. Zemes nodoklis ir noteikts latos un santīmos par vienu hektāru zemes konkrētā teritorijā u.tml.
Proporcionālās nodokļu likmes noteic vienāda procentu apmērā no apliekamā objekta neatkarīgi no ienākuma lieluma. Piemēram, proporcionālā nodokļu likme pievienotās vērtības nodoklim ir 18%. Neatkarīgi no ienākuma visi šo nodokli maksā vienādi, iegādājoties preces vai pakalpojumus. Proporcionālais nodoklis ir arī muitas, akcīzes un sociālais nodoklis.
Regresīvās nodokļu likmes nozīmē, ka augstāka procentu likme ir jāmaksā par noteiktu apliekamo ienākumu. To pārsniedzot, procentu likme par pārsnieguma summu tiek samazināta, t.i., ir jāmaksā zemāka procentu likme.
Praksē visbiežāk lieto progresīvās nodokļu likmes, jo tās tiek uzskatītas par ekonomikas automātisko stabilizatoru.
Ekonomiskā uzplaukuma periodos, pieaugot ienākumiem, automātiski pieaug arī nodokļu likmes. Līdz ar to pieaug arī nodokļu maksājumi Valsts budžetā. Toties ekonomikas lejupslīdes periodā, nodokļu maksātāji automātiski tos maksā pēc zemākām likmēm. Līdz ar to samazinās ieņēmumi Valsts budžetā.
Jāuzsver, ka augstas nodokļu likmes nesekmē ekonomisko attīstību. Palielinot nodokļu likmes, pieaug arī nodokļu ieņēmumi. Taču ir kāds lūzuma punkts (max), kad, turpinot palielināt nodokļu likmes, nodokļu ieņēmumi samazinās.
Šīs shēmas horizontāla ass parada nodokļu likmes no 0% līdz 100%. Vertikālā ass parāda Valsts budžeta ieņēmumu summu.
3. pašvaldības nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes izdotiem saistošiem noteikumiem.
• Akcīzes nodoklis — tie aplikti ieņēmumi no atsevišķu preču apgrozījuma.
• Sociālais nodoklis — tiek apliktas izmaksas darba algai un tai pielīdzinātās summas.
• Zemes nodoklis — tiek aplikta lietojamā zeme.
1) iekšzemes nodokļu maksātāji, kas taksācijas periodā ir guvuši ienākumus LR un ārvalstīs;
4. no uzņēmējdarbības, ja tie nav ieņēmumu ienākuma nodokļa objekts, no individuālā darba,
3. No valsts un pašvaldību budžetiem finansētās institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskas darbības (izņemot valsts uzņēmumus, no valsts budžeta finansētās valsts institūcijas un no pašvaldību budžeta finansētās institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti speciālā budžetā, kas ir valsts un pašvaldību budžeta sastāvdaļa) l .,2. un 3. punktā minētie maksātāji tiek saukti par rezidentiem.
