1.Tēma: mātes un meitas atsvešinātība.
Kad nomirst Eleonora, tad uz viņas bērēm atbrauc septiņi cilvēki, un Helēna(Eleonoras meita) uzzina par māti tik daudz cik nebija uzzinājusi viņas dzīves laikā. Helēna par māti zināja tikai vienu stāstu, kuru Eleonora pati vairākas reizes stāstīja.
2.Problēma: Vai Eleonora izturējās godīgi pret Helēnu?
Eleonora savas dzīves laikā bija daudz ko piedzīvojusi , un viņa par savu raibo dzīvi nestāstīja pat savai meitai. Helēna nezināja neko par savu tēvu, un ļoti maz ko zināja par savu māti
”Eleonora nekad neko nestāstīja ne par tuvāku, ne tālāku pagātni,” sacīja Helēna, apdomādama savas mātes dzīvi.
3.Vēstījuma virziens: Reālisms (tiek atspoguļots laiks un vide)
Darbības vieta: lauku sēta, kapsēta, atmiņas, sapņi.
Darbības laiks: nav nosaukts konkrēts laiks, bet bēres notiek rudenī. Dažās atmiņās pavirši aprakstīts darbības laiks.
Vēstītājs: 3. Persona, zina visu par visiem.
Sižeta līkne:
1.Ekspozīcija
No rīta Helēna pamostas no neparasta sapņa zem valriekstu koka, un pārdomā to.
2.Pirmais sarežģījums
Ir mirusi Helēnas māte (Eleonora).
3.Darbības attīstība
Helēna atceras ar māti kopā pavadīto laiku.
4.Otrais sarežģījums
Ierodas mācītājs (Adalberts) un paziņo, ka ieradīsies 7 Eleonorai pazīstami, bet Helēnai sveši cilvēki, kuru klātbūtne bija Eleonoras pēdējā griba.
5.Darbības attīstība
Adalberts ar Helēnu pārrunā Eleonoras izvadīšanu un ticību Dievam.
6.Trešais sarežģījums
Ierodas 7 vāķētāji.
7.Darbības attīstība
Helēna iepazīstas ar viesiem un aizvada bēres.
8.Ceturtais sarežģījums
Adalberts aicina viesus pakavēties atmiņās par aizgājēju Helēnas mājā, bet pats dodas prom.
9.Darbības attīstība
Katrs no vāķētājiem, izņemot Ugu Todhauzenu, izstāsta savu stāstu par to kā pazinis Eleonoru. Helēna uzzina daudzo jaunu par savu māti. Katrā no stāstiem valda dažādas emocijas. Pēc aizvadītās nakts vāķētāji dodas prom.
10.Kulminācija
Eleonora un Todhauzens iemīlas viens otrā, un viņš atklāj kā ir bijis saistīts ar Eleonoru.
11.Atrisinājums
Helēna aizmieg un redz to pašu sapni kuru redzēja iepriekšējās dienas rītā.
4.Galvenie tēli: Eleonora, Helēna, Uga Todhauzens jaunākais
Palīgtēli: Adalberts, Pēteris, Jonatans Sīmanis, Bita – Bita, Sofija asara, Kirils Pelns, Konrāds Ķeizars, Emma Virgo.
Palīgtēliem romānā ir liela nozīme, jo tie dalās savās atmiņās, un palīdz Helēnai.
Uga Todhauzens jaunākais dodas uz bērēm tēva vietā, kurš ir miris. Viņa tēvs un māte nebija laimīgi kopā, jo Eleonora izjauca viņu laulību un iedzina Uga tēvu kapā.
Todhauzens bija jauns, skaists, stalts, labi ģērbts, tīrīgs puisis ar mazliet sprogainiem matiem vaska krāsā, kas uz muguras mirdzinājās uz muguras saņemtā astē.
Todhauzens Eleonoras izvadīšanā uzvedās tā it kā viņš kādam būtu apsolījis, ka ieradīsies uz bērēm, un skaidri varēja saprast, ka viņš tur nevēlas būt. Kad vāķētāji stāstīja savus stāstus, Uga bija uzmanīgs, saprotošs un izpalīdzīgs.
Darbībā Todhauzens bija tiešs un uzvedās nepiespiesti. Viņš daudz nerunāja, bet kad runāja, tad tas bija tieši un pārdomāti.
5.Valodas stils – daiļliteratūra
Vecvārdi: vāķētāji, izvadīšana, turza
Svešvārdi: eksekvijas (psalmi jeb dziedājumi)
Barbarismi: Čučelo(putnubiedēklis), igrātājs (spēlmanis), dzereklis(alkohols)
Tēlainās izteiksmes līdzekļi ir ļoti reti izmantoti.
Epiteti: akmeņaini plašumi, rēnais gaiss, gāzelīgas koka kāpnes.
Metaforas: zeltīti smalks ūdens tīkls, patieso atmiņu šūpulis, sausa valriekstu smarža.
6. Tēmas aktualitāte.
Manuprāt, mūsdienās mātes un meitas starpā valda mīlestība, un patiesība. Vienīgie bērni, kuri ir atsvešināti no vecākiem ir bērni, kuriem vienkārši nav vecāku.
