Normatīvo aktu hierarhija un tās nozīme

Latvija ir ceļā uz tiesisku valsti – valsti, kurā jāpastāv tiesiskumam, sociālajam taisnīgumam, jāievēro cilvēktiesības. Šajā sakarā tiesību avotiem un tiesību avotu teorijai jāatbilst tiesiskas valsts pamatvērtībām un principiem.

Latvijas tiesību sistēmā ne visiem tiesību avotiem ir vienāda nozīme un tie ir iedalāmi atsevišķās tiesību avotu grupās.

Latvija ir “rakstīto tiesību” zeme, tādēļ rakstītos patstāvīgos tiesību avotus būtu pareizi uzskatīt par pamatavotiem, bet nerakstītos – tiesību paražas un vispārīgos tiesību principus par papildus (subsidiāriem) tiesību avotiem. Šie tiesību avoti tiek izmantoti tad, ja nav attiecīgas rakstītas tiesību normas.

Šajā referātā sīkāk tiks aplūkoti tiesību pamatavoti, t. i., normatīvie tiesību akti, kuriem romāņu – ģermāņu tiesību saimes zemēs tiek ierādīta svarīga vieta.

Jēdziens “normatīvais tiesību akts” ietver – satversmes likumus, likumus, kodeksus, normatīvos līgumus, Ministru kabineta noteikumus, pašvaldību saistošos noteikumus un citus normatīvos aktus. To nosaukums atkarīgs no institūcijas, kura to izdod.

* Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. TNA, Rīga, 1999., 65.lpp.

Tiesību aktus izdod kompetenti tiesību subjekti. Tiesību akti satur juridiskas tiesības un pienākumus, vai arī tikai juridiskus pienākumus. Ar tiesību un pienākumu palīdzību tiek noteikts vēlamais priekšraksts jeb uzvedības noteikums.

“Normatīvs” izsaka to, ka šis tiesību akts satur normas. Ir arī tiesību akti, kuri nesatur tiesību normas, bet gan konkrētus individuālus juridiskus priekšrakstus. Tāpēc normatīvo tiesību aktu nevar dēvēt vienkārši par tiesību aktu.

Normatīvs akts ir adresēts nenoteiktam tiesību subjektu lokam. Tas ir paredzēts iepriekš nenoteikta skaita gadījumu daudzkārtējai regulēšanai.

Normatīvie akti ir likumi, noteikumi, nolikumi, instrukcijas, ieteikumi un citi tiesību normas saturoši akti, kā arī tiesību akti ar kuriem tiek grozītas un atceltas tiesību normas.

Arī normatīvie līgumi ir normatīvo aktu paveids. Normatīvos līgumus (piem., Starptautiskos līgumus) rada divi vai vairāki tiesību subjekti. Normatīvie līgumi ir tiesību akti, kas satur tiesību normas.

Pie normatīvajiem tiesību aktiem ir pieskaitāma arī daļa no tiesību aktiem, ar kuriem tiek iztulkotas (interpretētas) spēkā esošas tiesību normas.** Oficiālu tiesību normu interpretāciju var veikt gan šīs tiesību normas izdevējs (tā pilnvarota persona), gan arī tiesību normas piemērotājs. Ja tiesību normu interpretē tiesību normas izdevējs, tad tiek radīta jauna tiesību norma, jauns normatīvs akts, t.i. tiesību avots.

Satversmes likumi. Latvijas tauta savas valsts satversmi 1922. gadā pieņēma netieši, deleģējot satversmes pieņemšanas tiesības Satversmes sapulcei, īpaši šim nolūkam izveidotai institūcijai. Demokrātiskā sabiedrībā augstākā vara pieder tautai. Šis princips ir nostiprināts LR Satversmes 2. pantā, kurā ir teikts: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tautas vara realizējas arī nosakot sabiedriskās kopdzīves uzvedības noteikumu kopumu.***

Tāpēc vispirms apskatīšu normatīvos aktus, kurus pieņem tauta.

** Mūsdienu tiesību teorijas atziņas TNA, 1999., 66. lpp.

** Mūsdienu tiesību teorijas atziņas TNA,1999., 67. lpp.