Norvēģija – vēsture, ģeogrāfija un Ziemeļjūras nafta

zemes. no 800. līdz 1000. gadam norvēģu vikingi iekaroja plašas teritorijas Eiropā. No 1380. līdz 1814. gadam Norvēģija bija apvienota ar Dāniju, bet no 1814. līdz 1905. gadam ar Zviedriju. 1905. gadā

Norvēģija kļuva neatkarīga valsts. Pirmā pasaules kara laikā tā ievēroja neitralitāti. 1940. 1945. gadā

Norvēģiju okupēja Vācija. Kopš 1949. gada NATO locekle. 1994. gada referendumā par iestāšanos ES

Skandināvijas pussala pasaules fizioģeogrāfiskajā kartē pēc apveidiem atgādina tīģeri. Skandināvijas tīģera dzeltenbrūno daļu veido Skandināvijas kalni , kas stiepjas ziemeļu ziemeļaustrumu virzienā apmēram 1700 km garumā, šķērsojot divu valstu Norvēģijas un Zviedrijas teritoriju. Kalnu platums ir dažāds, pārsvarā no 200 līdz 300 km, vietām pat līdz 600 km. Augstākās kalnu daļas paceļas dienvidu un ziemeļu daļā (1500 2400 m). Seno ledāju kušanas periodā ir radušies kalni, kas tiek saukti par fjeldiem. Tie ir līdzeni, pakalni vai viļņoti augstkalnu masīvi, kurus atdala ielejas. Lielākie no tiem ir Jūtunheimens jeb, tulkojot no norvēģu valodas "milžu mājoklis". Jūtunheimena lielākā daļa atrodas 1200 1600 metriem virs jūras līmeņa, savukārt virs tā 500 1000 metru augstumā paceļas izolēti kalni ar smailām virsotnēm un stāvām nogāzēm un to virsotnes klāj ledāji.

Ziemeļjūra ir viena no bagātākajām naftas un gāzes provincēm uz zemes. Ģeologi uzskata, ka Ziemeļjūras naftas atradnes saistītas ar rifa sistēmu. Līdzīgos ģeoloģiskos apstākļos ir veidojusies arī

Rietumsibīrijas, Sinaja pussalas, Āfrikas Atlantijas piekrastes un Dienvidamerikas naftas krājumi. Rifts ir savdabīga lineāra Zemes garoza tektoniska struktūra, ko norobežo dziļlūzumi. Ziemeļjūras rifa veidošanās sākusies pirms apmēram 200 milj. gadu, bet beigusies aptuveni pirms 50 milj. gadu. Potenciālie šī reģiona krājumi tiek vērtēti ap 17 mljrd. tonnu, jau izsūknēts ap 7 miljard. tonnu naftas un dabasgāzes. Salīdzināšanai Sarkanās jūras naftas provinces potenciālie krājumi ap 400 milj. t. naftas.

Lielais naftas bums sākās 50 to gadu beigās, kad uzsāka naftas rūpniecisko ieguvi Persijas un Meksikas līča rajonos, bet Aļaskas piekrastē tika iegūti pirmie naftas paraugi. Arī Ziemeļjūras dienvidaustrumu daļā, netālu no Nīderlandes krastiem, tika atrastas dabasgāzes iegulas, kas vedināja uz domām par naftas iespējamo esamību šajā reģionā.