Norvēģijas monarhija

Norvēģija ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāri demokrātisku pārvaldes sistēmu. Demokrātiska – jo saskaņā ar Konstitūciju politiskā vara un likumdošana pieder tautai, ko nosaka iespēja ikvienam pilsonim piedalīties Stūrtingā (Norvēģijas nacionālais parlaments), novadu un pilsētu pašvaldībās. Parlamentāra – jo valdība, esošā izpildvara, nevar valdīt bez Stūrtinga, kas ir likumdevēja institūcija, apstiprinājuma. Konstitucionāla monarhija – jo, saskaņā ar Konstitūcijas oriģinālo variantu, valdība iegūst savas pilnvaras izrietoši no Karalim piederošās izpildvarasKaralis ieceļ amatā un atceļ no amata premjerministru, ministrus un citas amatpersonas, apstiprina likumus, pieteic karu un noslēdz mieru. Karalis ir bruņoto spēku virspavēlnieks un baznīcas galva. Likumdošanas vara pieder divpalātu parlamentam. Valsts vara ir formāli sadalīta trīs konstitūtu starpā: Stūrtings (likumdevēja vara), valdība (izpildvara) un tiesas (tiesu vara). Bez tam, valsts pārvalde, kas ir izveidota, lai kalpotu politisko institūciju vajadzībām, tiek atsevišķos gadījumos uzskatīta par ceturto valsts varu, tā ka šobrīd tai ir tiesības rīkoties neatkarīgi un tā var ietekmēt politiskā virziena noteikšanu.

Vēlēšanu tiesības ir pilsoņiem, kas sasnieguši18 gadu vecumu.