NTFS un WinFS salīdznājums

Kopš failu sistēmu attīstības sākumiem ir pagājis desmitiem gadu. Šinī laika periodā glabāto datu apjoms ir ļoti palielinājies, tādēļ informācijas meklēšanas uzdevums kļuva grūtāks. Daudziem lietotājiem ir vienāds viedoklis, ka jaunajai failu sistēmai ir jābūt tādai, lai tā varētu strādāt ar meta datiem, kas ļauj orientēties lielos informācijas masīvos.

Tagad populārākas failu sistēmas ir NTFS (New Technology File System) un WinFS (Windows File System vai Windows Future Storage). Šai abreviatūrai ir divi atšifrējumi: pirmais, jo tā ir Microsoft realizēta failu sistēma, un otrais, jo tā strādās ar vēl lielāku datu apjomu nekā NTFS.

NTFS failu sistēma ir diezgan veca. Iemesls tam, ka tā kļuva populārā tikai pēdējos gados, ir DOS operētājsistēmas izmantošana uz personālajiem datoriem.

NTFS ilgi nevarēja pilnvērtīgi strādāt uz personālajiem datoriem, jo efektīgai darba organizācijai ar tās datu struktūrām bija nepieciešami lieli atmiņas apjomi. Sistēmas ar 4 vai 8 Mb (’95. ’96.gadu standarts) nevarēja gūt kādu labumu no NTFS izmantošanas. Tāpēc tā radīja nepareizu priekšstatu par sevi kā lēna un milzīga sistēma. Bet patiesībā tas nebija īstenība – mūsdienīgas datoru sistēmas ar atmiņu vairāk par 64 Mb gūst ļoti lielu veiktspējas un ražīguma pieaugumu no NTFS izmantošanas.

WinFS sastāv no trijām galvenajām sastāvdaļām: 1) NTFS; 2) relāciju datu bāze; 3) datu bāze uz XML (Extendet Markup Language) pamata. Saite starp WinFS un NTFS tiek kontrolēta ar WinFS kodola palīdzību, kurš nodrošina administrēšanas un drošības funkcijas, kā arī mijiedarbību ar dienestiem, shēmām un datu modeļiem. WinFS sistēma tiks integrēta jaunajā operētājsistēmā Windows Vista kā paplašinājuma modulis. Šeit indeksēšanas tehnoloģija pamatojas uz relāciju datu bāzes.

Jauna failu sistēma ir domāta failu glabāšanai, pamatojoties uz to satura kritērijiem, ko veido XML meta dati.

Failu sistēma NTFS ir liels struktūrizācijas panākums – katrs sistēmas elements ir fails, pat tad, ja tā ir dienesta informācija. Galvenais fails ir MFT (Master File Table) – kopēja failu tabula.

NTFS, kā jebkura cita failu sistēma, sadala visu lietderīgo vietu uz cieta diska klasteros. Klasteri – datu bloki, kas tiek izmantoti vienlaicīgi. NTFS atbalsta gandrīz jebkurus klasteru apjomus – no 512 baitiem līdz 64 Kb. Taču par standartu tiek uzskatīts klasteris ar apjomu 2 vai 4 Kb.

NTFS disks nosacīti tiek sadalīts divās daļās. Pirmie 12% no diska tiek atvēlēti MFT zonai, kurā aug metafails MFT.

Jebkādu datu ierakstīšana šajā zonā nav iespējama. MFT zona vienmēr ir tukša, lai pats galvenais dienesta fails (MFT) ne tiktu fragmentēts savas paplašināšanas laikā. Pārējie 88% ir domāti failu glabāšanai. Pirmie 16 ieraksti ir dienesta un nav pieejami operētājsistēmai, tie saucas par metafailiem. Turklāt pirmais no tiem ir MTF metafails (skat.1.zīmējumu).