Ofšora bankas un nodokļu paradīzes

Tā ir viena no pazīstamākajām ofšora zonām. Džersijas sala atrodas 20km no Francijas piekrastes, bet nav ne Lielbritānijas, ne EES dalībniece. Kopā ar citām tā sauktajām Kanāla salām tā ir vienīgā Normandijas hercogistes atlikusī sastāvdaļa (Duthy of Normandy), kas bija apvienota ar Anglijas kroni 1066.gadā. Tagad tā ir tipiska Eiropas ofšora zona, kurā pastāv sava pašpārvalde visos aspektos, izņemot aizsardzību un ārpolitiku, par kurām atbildību uzņemas “Lielbritānijas karalienes valdība”. Savstarpējo attiecību sistēma starp Džersiju un Lielbritāniju balstās uz gadsimtus vecu līgumu sistēmu. Džersias attiecības ar ES reglamentē 1972.gada Protokols 3 pie Lielbritānijas iestāšanās Akta EES, ar kuru Kanāla salas ir iekļautas Eiropas muitas ūnijā, pašām salām tomēr paliekot ārpus ES.

Banku uzraudzību Džersijas salā īsteno Valsts finansu un ekonomikas komiteja, kam ir gan likumdošanas, gan izpildvaras pilnvaras. Tā nodrošina, ka savas filiāles Džersijā drīkst atvērt tikai spēcīgas bankas, kam ir augsta darbības kvalitāte un integritāte. Lai arī Džersija nav ES jurisdikcijā, tā turas pie Bāzeles noteikumiem un ES standartiem. Banku statusu Džersijā reglamentē Banku uzņēmējdarbības (Banking Business) likums. Likums izplata Finansu dienesta departamenta tiesības iegūt informāciju un nepieciešamības gadījumā bankas grāmatveža ziņojumu, kas satur informāciju par holdinga firmām, nodaļām un saistītām firmām, direktoriem, kontrolieriem un ietekmīgiem akciju īpašniekiem. Nepatiesas informācijas apzināta sniegšana tiek uzskatīta par kriminālnoziegumu.

Konfidencialitātes noteikumi Džersijā neizplatās gadījumos ar narkotiku transportu, izmeklēšanas krāpšanu, terorisma novēršanu un bankrotu.

Lai atvērtu jaunu finansu institūiju Džersijā, tai jau jābūt ar starptautisku statusu un reputāciju. Nākamais noteikums ir tāds, ka jaunreģistrētajam uzņēmumam jāpārstāv pasaules reģions, kuru jau Džersijā reģistrētie uzņēmumi vēl nepārstāv vai pārstāv nepietiekami. Mātes uzņēmumam jāuzņemas pilnīga atbildība par Džersijā jaunizveidotās bankas saistībām ar īpašas garantijas vēstules palīdzību. Šo noteikumu mērķis ir pārvērs Džersijas salu par patiesi starptautisku finansu centru.

Lihtenšteina arī tiek uzskatīta par banku paradīzi. Šī valsts bija muitas ūnijā ar Austriju kopš 1852.gada. Pēc Pirmā pasaules kara tā no Austrijas novērsās un 1922.gadā nodibināja muitas ūniju ar Šveici, patiesībā kļūstot par Šveices muitas teritoriju ar Šveiecs franku kā oficiālo valūtu. Pēc 1924.gada šis monetārais līgums atjaunots 1980. un 1981.gadā. Pateicoties tās likumdošanai Lihtenšteinai ir liberāla loma starptautiskajā finansu tirgū un fondu menedžmentā. Tās panākumu pamatā ir zemi nodokļi, stingri un seni likumi par banku noslēpumiem, šai valstij nav līgumu ar trešajām valstīm par informācijas apmaiņu šajā jomā, un pastāv absolūta ārējā slepenība nodokļu nomaksas jautājumos.

Pateicoties stingri ierobežojošai banku licencēšanai, Lihtenšteinā darbojas tikai trīs pilnīgi licencētas bankas. Visas trīs pilnīgi licencētās bankas ir ļoti aktīvas gan nacionālajā, gan arī starptautiskajā tirgū. Lihtenšteinas banku peļnas rādītāji pārspēj vairākumu Šveices kantorālo banku rādītājus.