Ogļūdeņraži: organisko savienojumu definīcija un īpašības

Nepiesātinātos ogļūdeņražus iedala pēc nepiesātināto saišu skaita un veida:

• Stirols (vinilbenzols)(C6H5CH=CH2) ir caurspīdīgs šķidrums. To galvenokārt lieto kā monomēru polimēru ieguvei. Polimerizējot tīru stirolu iegūst polistirolu, polimerizējot kopā ar butadiēnu, iegūst butadiēna stirola kaučuku. Stirols ar laiku pats sapolimerizējas, tāpēc tīrā veidā to nav iespējams ilgi uzglabāt. Stirolu iegūst no etilbenzola, to dehidrogenējot;

• Ksilols (dimetilbenzols, C6H4(CH3)2) ir bezkrāsains, degošs šķidrums. Tam ir 3 izomēri: o ksilols, jeb 1,2 dimetilbenzols, m ksilols, jeb 1,3 dimetilbenzols un p ksilols, jeb 1,4 dimetilbenzols. Ksilolu ražo galvenokārt no naftas. Ksilolu (parasti izomēru maisījumu) lieto par šķīdinātāju. Oksidējot ksilolu iegūst ftalskābi.

• Benzpirēns (C20H12) pieder pie policikliskajiem arēniem. Arēni uzbūves ziņā var būt ļoti dažādi un sarežģīti. Policikliskajiem arēniem ir divi vai vairāki benzola gredzeni. Ir dzeltena viela ar kušanas temperatūru 1790 °C, tā šķīdumiem raksturīga zaļa fluorescence. Pieder pie kancerogēniem savienojumiem (izraisa ļaundabīgo audzēju veidošanos). Benzpirēnu uzskata par apkārtējās vides indi. Benzpirēns rodas, sadegot dažādiem organiskiem savienojumiem, tādiem kā automobiļu degvielai, naftai un dažādiem atkritumiem, tas veidojas mežu ugunsgrēku laikā, sastopams cigarešu dūmos, un pat ceptā gaļā, kad ceptā gaļa tiek vairākas reizes uzsildīta un kad eļļa tiek izmantota vairākkārt. Kūpinātās zivīs, kaut arī niecīgā daudzumā, vienmēr ir aromātiskie ogļūdeņraži, viens no tiem ir benzpirēns. Novelkot zivīm ādu, lielākā daļa benzpirēna tiek atdalīta.

• Benzoskābe (C6H5COOH) ir aromātiska karbonskābe. Benzoskābi plaši lieto par konservantu (Tīrā veidā E210, kā sāļi E211, E212 un E213). Tīrā veidā benzoskābe ir balta, kristāliska viela. Dabā benzoskābe ir sastopama dažos augos, sintētiski to var iegūt oksidējot benzaldehīdu. Viens no nozīmīgākajiem benzoskābes atvasinājumiem ir salicilskābe (2 hidroksilbenzoskābe);

• Ftalskābe (C6H4(COOH)2) ir vienkāršākā aromātiskā divvērtīgā karbonskābe. Visi ftalskābes izomēri ir cietas vielas. Tereftalskābi lieto galvenokārt polimēru ieguvei (PET (Polietilēntereftalāts));