Ojārs Vācietis Dzejas analīze

2. Liriskā es pārdzīvojumi – liriskais es mīl. Viņš vēlas būt kāda cilvēka tuvumā un viņam ar to kopā ir labi. Šim cilvēkam līdzās esot, liriskais es aizmirstas. „Jo es nezinu, cik pie tevis ir pulkstens”. Tomēr, liriskais es apzinās, ka šīs attiecības agri vai vēlu beigsies ar šķiršanos. Viņš gan cenšas par to nedomāt, novirzīt domas, tomēr, patur to prātā. Viņš apzinās, ka iemīlēšanās burvība un eiforija reiz beigsies un sāksies rutīna. To liriskais es nevēlās piedzīvot. Viņa valda neapslāpējamas iekšējās, emocionālās un garīgās brīvības alkas, ko simboliski attēlo arī putni un debesis. Liriskais es alkst pēc kvalitatīvām, mīlošām un siltām attiecībām. Simboliski tiek runāts par tukšiem būriem un dziesmām, kuru ir maz, bet tās ir par siltumu. Patiesībā tiek runāts par jūtām, par nevēlēšanos iesaistīties seklās un pliekanās attiecībās. Vieta ir, bet liriskais es iesaistās tikai tajās, kas nes ko paliekošu, ko tādu, no kā var ko gūt. Kaut vai tikai uz vienu mirkli.

3. Dzejoļa kompozīcija – dzejolis veidots no četriem pantiem. Pantos dažāds rindu skaits. Rakstīts verlibrā. Tas palīdz atklāt liriskā es raksturu, tā izjūtas un pārdzīvojumus. Vārsmu uzbūve dažāda. Zilbju skaits katrā vārsmā ir cits. Atskaņas ir neprecīzas, vai to vispār nav. Tas pastiprina brīvības izpausmi.