Ojārs Vācietis "Zibens pareizrakstība”

Lasot „Zibens pareizrakstība” dzejoļus, tajos sajutu tiekšanos pēc brīvības, savas būtības meklēšanu, uzdrīkstēšanos būt citādam, bezcerību. Tā kā krājuma sākumā netika paskaidrots, kāpēc tas ir nosaukts par „Zibens pareizrakstību”, domāju, ka nosaukums simbolizē tiekšanos pēc brīvības( jo zibens vienmēr sper, kur tam labpatīkas) un tās absurdo ierobežošanu (zibenim nevar noteikt virzienu).

Alterācija: „Cilpiņa slidiņa, slidiņa – un viens mazs cilvēciņš vidiņā.”

Simbolisms: „Laiks ir asinīs.”, „Stāv dvēseļu mežs bezbailīgs un mirstīgs...”

• Ojāra Vācieša valoda ir tieša un konkrēta, viņš neaizraujas ar pārspīlētu tēlainību, taču tajā pašā laikā dzejoļi ir sarežģīti. Puse no dzejoļa krājuma dzejoļiem man bija jāpārlasa divas reizes, lai es saprastu dzejoļa galveno domu, taču otra puse dzejoļu mani uzrunāja. Dzejoļos ir daudz simbolu, kurus saprast var tikai tad, kad iedziļinās tā laika valdošajā noskaņā. Īpaši man iepatikās dzejolis, kurā Vācietis apraksta dzejnieka būtību, to, ka dzejniekam ir īpaša piederība. Mani uzrunāja dzejolis „Dziesmas vērts”, kur tiek ironizēts par to, cik tālu idejas dēļ ir vērts aiziet. Arī dzejolis „Naktsvijole” radīja spēcīgu iztēles gleznu.