Oligopols: raksturīpašības un piemēri tirgū

3. Nozarē ir vismaz viena liela firma, kura uzskata, ka viņas darbība izvērsis konkurējošo firmu reakciju, tātad tas nav monopolistiskā konkurence.

4. Firmas, darbojošās pie pilnīgas konkurences un monopolijas, izlaida viendabīgu (homogēnu) preci, bet darbojošās pie monopolistiskās konkurences – neviendabīgu (heterogenu) preci. Firmas oligopolisti ražo gan viendabīgas, gan neviendabīgas preces.

5. Oligopoli var būt “stingri”, kad firmas oligopolisti kontrolē praktiski visu tirgu, un “maigi”, kad oligopols ražo 70 30% nozares preces.

Firmai oligopolistei, kura var mainīt savas preces cenas (pieprasījuma līkne ir ar negatīvu kāpumu, tātad ir monopola ietekme), pie tā jāņem vērā firmas konkurentes reakcija. Ja, piemēram, firma “Alfa” darbojas pieprasījuma līknes elastīgajā gabalā, tad, pazeminot preces cenu tā var palielināt paplašināt pārdošanu, palielināt ieņēmumu apjomu un sasniegt ekonomisko peļņu. Bet šādas darbības var izraisīt konkurējošas firmas reakciju: baidoties pazaudēt noieta tirgus, tie arī pazeminās savas preces cenu un izmainīs pieprasījumu uz firmas “Alfa” preci, un rezultātā firma “Alfa” nedabūs vēlamo labumu. Savukārt, konkurējošas firmas, pieņemot lēmumu par atbildēs darbību, jāņem vērā iespējamo firmas “Alfa” reakciju, bet to reakciju noteic citas firmas potenciālā reakcija utt. līdz bezgalībai. Tātad, noteicot ražošanas preces daudzumu un cenu, firmai oligopolistei, jāņem vērā netikai ziņas par preces pieprasījumu un ražošanas izmaksas, bet arī grūti noteicamo faktoru – konkurentu atbildes reakciju. Neiespējamība viennozīmīgi noteikt konkurējošas firmas atbildi dara tagad nesasniedzamo teorētiski noteikt lielumus q (preces daudzums) un p (preces cena) , pie kuras firma oligopoliste maksimizēs savu peļņu.

Šajā sakarā daudzie ekonomisti cenšas atrast firmas oligopolistes darbības kopējus principus. Konkrēti, analizējot reālo īstenību, pētnieki izdala divus kopējus oligopola gadījumā cenas noteikšanas raksturojumu: pirmkārt, oligopola gadījumā cenas ir mazāk ietekmīgas, ir “stingrākās”, izmainās ne tik strauji un ievērojami, nekā pie citas tirgus struktūras; otrkārt, ja cenas izmainās, tad visbiežāk firmas to maina vienlaikus. Tālāk mēs apskatīsim atsevišķus mēģinājumus firmas oligopolistes uzvedības teorētiskas pamatošanas.

Oligopola gadījumā cenas nemainās nepārtraukti ar preces pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām, kā tas ir pie pilnīgas konkurences, bet atšķiras ar “stingrumu”. Protams, ja strauji pieaugs izmantojamo resursu cena vai palielināsies pieprasījums, tad firma oligopoliste paaugstinās preces cenu. Bet parasti viņa to dara diskrēti, laiku pa laikam un uzreiz uz ievērojamo lielumu. Cenas “stingrums”, nemainīgums pamatā ir saredzams pie cikliskās un sezonas preču pieprasījuma izmaiņas. Īslaicīgā periodā , kad ir cikliskās un sezonas preču pieprasījuma izmaiņas, firmas oligopolistes dod priekšrocību cenas nemainīšanai, tā laikā variējot ražošanas daudzumu. Tām ir divi cēloņi: pirmkārt, īslaicīgā periodā firmām oligopolistēm ir specifiskas izmaksu līknes; otrkārt, tiem cenu izmaiņas palielina izmaksas. Apskatīsim to cēloņus.