Olimpiskās spēles: no antīkās Oļimpijas līdz mūsdienām

OLIMPIJA – spēļu dzimtene, tā ir galvenā grieķu dieva Zeva svētvieta. Olimpiskās spēles bija notikums ar lielu reliģisku nozīmi. Svētku neatņemama sastāvdaļa bija svētās upurēšanas un zvērestu došanas ceremonijas, bet spēļu uzvarētājiem tika piešķirts pusdievu statuss. Antīkajā pasaulē olimpiskās spēles notika 292 reizes. 394 gadā kristīgais imperators Teodosijs I spēles aizliedza, jo uzskatīja tās par pagānisku izpriecu. Olimpija šķita kā noslaucīta no zemes virsas, un 18. gadsimtā neviens pat nezināja, kur tieši tā atradusies. Svētvietas drupas pārklāja upju sanestas dubļu masas. Arheoloģiskie izrakumi Olimpijā aizsākās 1875.gadā. Divdesmit gadus vēlāk Atēnās notika pirmās mūsdienu olimpiskās spēles.

OLIMPIĀDES. Atšķirībā no majestātiskajiem Delfiem Olimpija atstāj miermīlīgas un patīkamas vietas iespaidu. Pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē. te atradās pirmmātes dievietes Rejas svētnīca. Kad matriarhāta laikmets beidzās, tā kļuva par Rejas dēla Zeva svētvietu. Vietējās nozīmes svētki te svinēti jau ap 1100. gadu p.m.ē., bet olimpiskās spēles aizsākās 776.gadā p.m.ē. uz trim mēnešiem visas Grieķijas polisas vienoja ekecbeiriā jeb “ svētais pamiers”, un tā pārkāpēju gaidīja liels naudas sods. Olimpiskās spēles ilga piecas dienas augusta pirmā pilnmēness laikā. Spēles notika par godu Zevam, kurš tika uzskatīts par to aizsācēju. Spēļu disciplīnas bija šādas: skriešana braukšana ar kara ratiem, cīkstēšanās, diska un šķēpa mešana, tāllēkšana un dūru cīņa. Spēlēs drīkstēja piedalīties tikai grieķu vīrieši; sievietēm nebija ļauts tās pat skatīties, un katrs, kurš centās slepus iekļūt stadionā, tika nomests lejā no tuvējās klints. Svētku laikā dzejnieki un rakstnieki daudzu klausītāju priekšā lasīja savus darbus.

Olimpiskajā stadionā atradās vairāk nekā 200 metru garš skrejceļš, un sacīkstes varēja vērot 30 tūkstoši skatītāju. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai starta un finiša līnijas, kā arī tiesnešu sēdvietas. Līdzās stadionam atradās hipodroms, kur notika sacīkstes braukšanā ar kara ratiem.

146. gadā p.m.ē. Grieķija kļuva par Romas provinci, tomēr romieši labprāt ļāva grieķiem saglabāt viņu tradīcijas un olimpiskās spēles notika arī Romas valdīšanas laikā, tikai tagad tajās bija atļauts piedalīties arī romiešiem. Romas imperators Nerons 69. gadā pats personiski piedalījās divriču sacensībās. Lai gan Nerona divričus vilka desmit zirgi (citiem dalībniekiem bija atļauts iejūgt tikai četrus zirgus), viņš no tiem izkrita un sacensības zaudēja. Bailēs par savu dzīvību tiesneši tomēr piešķīra uzvaru Neronam.