Olimpiskās spēles: sacensības ik pēc četriem gadiem

Olimpiskas spēles – lielākas starptautiskas sporta sacensības tagadnē, kas tiek organizētas vienreiz pēc katriem 4 gadiem.

Starp tagadējo un antīko Grieķu Olimpiskam Spēlēm diezgan daudz atšķirības, bet arī var ieraudzīt līdzīgus raksturojumus.

Paša sakumā Grieķijā, kur tā tradīcija ņem saknes, Olimpisko spēļu programma sastāvēja tikai no skrējiena uz viena stadija (192m 27cm), vēlāk palielinājās ar pentatlonu, skrējienā ar ieroči (zobeni un vairogu), pankrationu, dūru cīņu, sacensībām zirgu virsū.

Laikposmā no VII. līdz II. gs. pirms mūsu ēras Olimpiskās spēlēs vergi, barbari un sievas nebija pielaistītas. Katras dalībnieks gatavojas 10 mēnešu laikā Mājas spēlēm un tikai pēc tam 1 mēneša ilgumā gatavojas Olimpiskam spēlēm. To varēja atļauties tikai visturīgākie vergturi, jo viņiem bija daudz brīvo laiku.

Agrā vēstures perioda Spēles turpinājās vienu dienu, uzplaukuma laikmetā (VI. – IV. gs. p.m.ē.) – piecas dienas.

Par mēnesi līdz Spēlēm visā Grieķijā sācējas sakrāls pamiers (ekehirija), nevienam nebija tiesības ienākt Olimpa zemē ar ieroči. Olimpiskas spēlēm bija liela nozīme „ārpusskolās” izglītībā un sabiedrības audzināšanā.

Vēlāk Romieši iesaistīja Olimpiskas spēlēs arī cirka izrādes – gladiatoru cīņas, kur vergi cienījas līdz nāvei. Nežēlīgas publikas intereses piespieda gladiatorus kauties ar lauvam, tīģeriem un vēršiem.

XIX. gs., salīdzinot ar iepriekšējam gadsimtiem, bija pilns ar notikumiem, saistītam ar fizisko audzināšanu, vingrošanu un sportu. Jo šie jēdzieni XIX. gs. ieguva jauno nozīmi. Paaugstinājās intereses fiziskā audzināšanā, pieredzēs apkopošanā, kas bija uzkrauta dažādos valstīs.