Olimpiskās spēles: vēsture un nozīme

Senie grieķi uzskatīja, ka skaistais ir tikumīgs un tikumīgais ir skaists, fiziski skaistā un garīgi skaistā līdzsvarotība. Sengrieķu dzīves gudrība bija mērs, harmonija un saprāts. Un tomēr bagātībai antīkajā sabiedrībā tika piešķirta liela nozīme, jo tā garantēja spēku, varenību un brīvību.

Grieķu aizraušanās ar sportu formēja fiziski stipru, izturīgu, pārliecinātu par savu spēku un garīgi attīstītu cilvēku rašanos.

Ikvienam grieķu jaunietim bija jāgatavojas karavīra dzīvei – jābūt spēcīgam, veiklam, gatavam pārvarēt jebkuras grūtības. Visi jaunieši nodarbojās ar fiziskajiem vingrinājumiem ne tikai skolā. Pilsētās atradās īpašas celtnes – vingrotavas, kā arī sporta laukumi – stadioni. Pastāvīgi tika rīkotas dažādas sacensības, kurās ikviens varēja piedalīties un izrādīt savu spēku un veiklību.

Ik pēc četriem gadiem tika rīkotas sporta sacensības, kurās piedalījās visu grieķu zemes pārstāvji. Sacensības notika pie Olimpijas pilsētas. Tās tika sauktas par olimpiādēm, tās tika rīkotas, godinot varenāko grieķu dievu Zevu.