Olimpisko spēļu vēsture
Antīkās olimpiskās spēles radās senajā Grieķijā. Leģenda vēsta: Kad sengrieķu varonis Hērakls paveica savu sesto varoņdarbu iztīrīja Elīdas valdnieka Augeja staļļus valdnieks viņam nesamaksāja solīto atalgojumu. Viņš atriebās Elīdas valdniekam, ar lielu karaspēku iebruka Elīdā, asiņainā kaujā uzvarēja Augeju un nogalināja viņu. Pēc uzvaras Hērakls olimpijas pilsētā sarīkoja pirmās olimpiskās spēles, kurās no tā laika piedalījās pārstāvji no visas Grieķijas un kuras notika ik pa četriem gadiem svētajā līdzenumā, ko pats Hērakls bija apstādījis ar dievietes Atēnas svētajiem olīvkokiem. Pirmās olimpiskās spēles notika 776.gadā p.m.ē. Pirmajās 13 olimpiskajās spēlēs sacensības notika tikai skriešanā. Distances garums bija 192 metri un 30cm,jeb 1stadijs. Lai pirmajās olimpiskajās spēlēs noteiktu šo vienu stadiju garo skriešanas distanci, Hērakls 300 reižu esot licis savas labās kājas pēdu priekšā kreisajai un 300 reižu kreiso priekšā labajai. Tātad – Hēraklam bijusi 32 centimetrus gara pēda un mūsdienās viņš valkātu 48.nr. apavus. Par olimpiādi grieķi sauca četru gadu periodu starp divām olimpiskajām spēlēm. Svinīgajās ceremonijās olimpisko spēļu pirmajā un pēdējā dienā godināja Dievu un cilvēku valdnieku Zevu. Uzvarētājus apbalvoja ar olīvkoka zaru vainagu, un uzvarētājam bija arī tiesības likt uzstādīt savu statuju olimpijas svētajā birzī. Antīkās olimpiskajās spēlēs drīkstēja piedalīties brīvie grieķu vīrieši, vēlāk arī zēni. Senās olimpiskās spēles pārtrauca, jo pēc kristietības uzvaras olimpiskās spēles uzskatīja par pagānisma palieku. Mūsu ēras 394.g. tās aizliedza un 286.spēles bija pēdējās.
