Optiskās parādības

Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos. Tā parādās iepretim Saulei uz mākoņu fona, kad līst.

Varavīksnes loks pāri debesjumam ir viens no krāšņākajiem dabas skatiem. Krāšņā loka ārējā mala ir sarkana, leņķis 42°, turpretī iekšējā – violeta. Pārējās krāsas izvietojušās atbilstoši tā loka gammai.

Dažkārt var novērot blakus jeb sekundāro varavīksni ar pretēju krāsu izvietojumu. Tā rodas, kad daži saules gaismas stari atstarojas lietus pilienā divas reizes.

Parasti varavīksne nav lielāka par pusloku, vienīgi brīvā atmosfērā (no lidmašīnas vai gaisa balona) un kalnos var novērot gandrīz pilna apļa varavīksni. Savukārt miglas slānī novērojama balta varavīksne.

Varavīksne vienmēr atrodas taisnē, kura iet caur sauli (mēnesi) un vērotāja acs, vienlaicīgi var redzēt sauli un varavīksni. Novērotājam uz zemes viņa parasti izskatās kā apkārtnes daļa, jo augstāk mēs skatāmies, jo precīzāk redzam varavīksnes kopskatu.

Lai ieraudzītu varavīksni ir vajadzīga īpašā apstākļu sakritība. Saulei ir jābūt tieši aiz novērotāja un tā nedrīkst būt pārāk augstu virs horizonta. Varavīksne parādās tādā gadījumā, ja leņķa lielums virs saules horizonta nav lielāks par 42o . Jo zemāk saule, jo lielāks ir leņķis varavīksnes virsotnei un, sekojoši, lielāka novērojama varavīksnes daļa. Sekundārā varavīksne var būt novērojama, ja saules augstums virs horizonta nav lielāks par 53o.

Pēc lietus vienmēr gaisā ir ūdens lāsītes un varavīksne ir saules gaismas atstarošanās šajos pilieniņos. Saules gaismas stari lūzt ieejot katra lietus pilieniņā, pēc tam tie atstarojas no pilieniņa iekšējās sieniņas un tad atkal iznāk ārā no šī lietus pilieniņa. Tādējādi saules stari nokļūst cilvēka acīs un novērotājs redz visus tos starus, kas nākot no lietus pilieniņiem un novērotājs redz pusriņķa loku, kas veido varavīksni.

Izveidojoties šai varavīksnei novērotājam šķiet, ka visumā koncentrējas loks, kurš veidojas no daudzkrāsainas gaismas pie tam sākumpunkts košajām gaismām vienmēr sākas aiz novērotāja muguras. Košā mēness naktī var redzēt mēness varavīksni. Par cik cilvēka redze ir tāda,...