Orientēšanās māksla sportā

Orientēšanās unikālais raksturs ir atrast un sekot labākajam ceļam pa nepazīstamu apvidu, sacensība uz laiku [39].

Dalība orientēšanās tautas sacensībās ir lieliska iespēja tīrā, veselīgā vidē sevi pilnveidot gan fiziski, gan garīgi un sociāli.

Skandināvijas valstīs orientēšanās sports ir iekļauts skolu programmā un šim sporta veidam ir ļoti liela popularitāte. Kaut gan pēdējos gados daudzi domā, ka šī sporta veida kustība ir nonākusi ceļa posmā pie stāva kalna, un tās nākotne redzama drūmās krāsās.

Zviedrijā, piemēram, no sešdesmito gadu vidus vairāk kā divdesmit gadus uz priekšau dalībnieku skaits orientēšanās sacensībās nepārtraukti pieauga gan jauniešu, gan pieaugušo grupās, bet pēdējā desmitgadē dalībnieku skaits samazinās.

Iepazīstoties ar Daces Bērtules diplomdarbu “Tautas orientēšanās sporta attīstības tendences Latvijā”(1993. gads) var secināt, ka arī Latvijas orientēšanās tautas sacensībās dalībnieku skaits ar katru gadu ir samazinājies.

No1989. gada orientēšanās tautas sacensībās dalībnieku skaits pakāpeniski ir samazinājies un 1992. gadā kopumā startējuši trīs reizes mazāk dalībnieku kā 1987. gadā [1].

Līdz ar to paveras iespēja analizēt un salīdzināt orientēšanās tautas sacensību dalībnbieku skaita dinamiku divos laika posmos no 1982. līzd 1992. gadam un 1993. līzd 2003. gadam. Lai noskaidrotu vai arī Latvijā dalībnieku skaits ir samazinājis un kādi ir dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošie faktori.

Lai novērtētu pašreizējo situāciju Latvijas orientēšanās tautas sportā, mēs izvirzījām:

Pētījuma priekšmets: Dalībnieku skaits kā orientēšanās tautas sacensību attīstības ietekmējošais faktors

Pētījuma subjects: Orientēšanās tautas sacensību dalībnieku skaita dinamika

Pētījuma mērķis: Noskaidrot dalībnieku skaita dinamikas ietekmējošos faktorus orientēšanās tautas sacensībās

Pētījuma hipotēze: Izpētot un izanalizējot dalībnieka skaita dinamiku orientēšanās tautas sacensībās, būs iespējams noteikt tās ietekmējošos faktorus

Aizstāvēšanā izvirzītais: Dalībnieku skaita dinamikas un orientēšanās tautas sacensību attīstības savstarpējā atkarība

Atslēgas vārdi: Dalībnieku skaita dinamika, orientēšanās tautas sacensības, faktori

Kas ir orientēšanās? Vieniem tas ir sacensību sports, kurš prasa lielu izturību un garīgu piepūli, citiem tas ir ģimenes sports un aktīvas atpūtas veids, kurš dod iespēju atrasties kopā ar ģimeni un draugiem brīvā dabā un uzturēt sevi labā un sportiskā formā. [15].

Šī lieliskā sporta veida pirmsākumi ir meklējami Skandināvijā. 1888. gadā kāds Zviedrijas slēpošanas klubs organizē slēpošanas sacensības, kurās tiek izmantota karte [16]. Gadu vēlāk notiek atkārtotas šāda veida sacensības, kurās distances garums bijis 25 km un tajā bija izvietoti 4 kontrolpunkti. Burtiski tajā pašā laika posmā orientēšanās uz slēpēm sāka attīstīties arī Norvēģijā un 1904. gadā arī Somijā notiek pirmās sacensības orientēšanās uz slēpēm. Tā laika populārākais sacensību veids bija stafetes, kuras izcēlās ar lielu distances garumu. Pirmais Zviedrijas čempionāts stafetē uz slēpēm notika 1910. gadā.

1949. gadā orientēšanās uz slēpēm tika atzīts par olimpisko sporta veidu, bet Olimpisko spēļu programmā tā arī netika iekļauts. Sākot ar 1994. gadu darbojas projekts, kurš nodarbojas ar ziemas orientēšanās iekļaušanu Ziemas Olimpiskajās spēlēs, tiek meklētas piemērotas sacensību formas, lai tās būtu interesantas gan sportistiem, gan masu mēdijiem, gan skatītājiem. Orientēšanās uz slēpēm ir paredzēts iekļaut 2006. gada Ziemas olimpiādes programmā [16].