Otrā pasaules kara cēloņi un sekas

1939.gada 1.septembrī sākās otrais pasaules karš. Šajā dienā hitleriskās Vācijas karaspēks, izmantojot par ieganstu sava specdienesta inscenēto provokāciju — it kā poļu patriotu veikto uzbrukumu vācu raidstacijai Glivicē — iebruka Polijā. Sākās pats plašākais karš cilvēces vēsturē, kas ilga līdz 1945. gadam, prasot vairāk nekā simt miljonu kritušo un ievainoto, sagādājot vairāk nekā 140 miljardus dolāru materiālo zaudējumu. Karastāvoklis Otrā pasaules kara laikā bija izsludināts vairāk nekā 70 valstīs, un dažādu valstu armijās bija mobilizēti vairāk nekā 110 miljoni cilvēku.

Baismīga Otrā pasaules kara savdabība bija lielais upuru skaits starp civiliedzīvotājiem. Vēl nevienā karā cilvēces vēsturē nebija lietoti tik plaši un masveidīgi nāves ieroči un iznīcināšanas metodes: masveidīgas pilsētu un citu apdzīvotu vietu bombardēšanas, asiņainas represijas un civiliedzīvotāju iznīcināšana okupētajās teritorijās, un visbeidzot — atombumbu nomešana uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.

Taču vēl nekad agrāk pasaules karu vēsturē nebija pieredzēts arī tik nežēlīgs karojošo valstu terors pret pašu zemes iedzīvotājiem. Savdabīgas līderes šajā nežēlības parādē bija Padomju Savienība un hitleriskā Vācija.

1939. gada novembrī Sarkanā armija uzbruka mazajai Somijai, kas bija atteikusies parakstīt PSRS “piedāvāto” savstarpējās palīdzības līgumu — analoģisku līgumiem, kas Padomju Savienībai ļāva iznīcināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas...