„Otrais pasaules karš

• 1935.g. Vācija ievieš vispārēju karaklausību un ieiet Zāras apgabalā

• 1938.g. Minhenes vienošanās (Vācija un R valstis sadala Čehoslovākiju). Vācija okupē visu Čehiju

• 1938.g. Lielbritānija un Francija noslēdz savstarpējas palīdzības līgumu

Karadarbības pirmais periods 1939.g. 1.septembris – 1941.g. 22.jūnijs

Padomju – somu karš. Arī Somija 1939.g. 5.oktobrī saņēma PSRS ultimatīvu uzaicinājumu ierasties uz sarunām Maskavā. PSRS izvirzīja ļoti smagas prasības par teritoriju atdošanu un karabāzu ierīkošanu, bet Somijas valdība tām nepiekrita un sarunas beidzās bez rezultātiem. PSRS inscenēja robežkonfliktu, kurā apvainoja Somiju. Tas tika izmantots kā iegansts, lai 30.novembrī PSRS uzsāktu karadarbību pret Somiju. Kaut arī Sarkanās armijas pārspēks bija milzīgs, tā nespēja pārvarēt Somijas aizsardzību. Visa demokrātiskā pasaule nosodīja padomju agresiju. 1939.gada 14.decembrī PSRS kā agresors tika izslēgta no Tautu savienības. Abu pušu zaudējumi bija milzīgi, un Somija piekrita miera sarunām. To rezultātā 1940.gada 12.martā Maskavā tika parakstīts miera līgums, saskaņā ar kuru Somija zaudēja 10% no savas teritorijas (40 tūkst. km2 ), taču saglabāja brīvību un valsts neatkarību.

Vācijas militārās kampaņas Skandināvijā un Rietumos. 1940.gada 9.aprīlī Vācija atsāka karadarbību, uzbrūkot Dānijai un Norvēģijai. Hitlers baidījās, ka sabiedrotie (Lielbritānija un Francija) var izsēdināt desantu Norvēģijā un apdraudēt Zviedrija dzelzs rūda eksportu uz Vāciju. Dānija kapitulēja divu stundu laikā, bet Norvēģijā cīņas ilga līdz 8.jūnijam. Taču Norvēģijai nepalīdzēja arī sabiedroto desanta izsēdināšana, un Vācija ieņēma svarīgākās piekrastes pilsētas un Galvaspilsētu Oslo.

1940.gada 10.maijā Vācija uzbruka Beļģijai, Nīderlandei un Luksemburgai, taču galvenais mērķis bija Francija. Pēc visu triju valstu kapitulācijas, 5.jūnijā vācu armija sāka plašu uzbrukumu Francijai. 14.jūnijā tikai ieņemta Parīze, Francija kapitulēja. 22.jūnijā Kompjeņas mežā Francijas un Vācijas pārstāvji parakstīja pamieru.

Kauja par Angliju. Hitlers cerēja, ka Francijas kapitulācija piespiedīs arī Angliju noslēgt mieru ar Vāciju. Tomēr Anglija, V.Čērčila vadībā, bija nolēmusi cīnīties līdz galam. Vācija nespēja pieveikt Angliju gaisā un bija spiesta atcelt uzbrukumu. Tas bija pirmais Vācijas zaudējums.

Balkānu kampaņa. 1940.gada 28.oktobrī Itālijas armija no Albānijas iebruka Grieķijā, taču piedzīvoja sakāvi. Dienvidslāvijas un Grieķijas kapitulācija tika panākta ar Vācijas palīdzību.

Trejsavienības pakts. 1940.gada 22.septembrī Vācija, Itālija un Japāna parakstīja trejsavienības paktu, kas faktiski bija līgums par pasaules sadali. 1940. 1941.gadā šim līgumam pievienojās arī Ungārija, Rumānija, Bulgārija un Horvātija. Tādejādi līdz 1941.gada pavasarim Vācija bija koncentrējusi savās rokās milzīgu ekonomisko potenciālu un varēja sekmīgi gatavoties tālāko agresijas plānu realizācijai.

PSRS – Japānas neitralitātes līgums. Tas tika parakstīts 1941.gada 13.aprīlī Maskavā. Saskaņā ar šo līgumu, ja viena pusēm iesaistīta konfliktā ar kādu trešo valsti (valstīm), otra līgumslēdzējas valsts apņemas šajā konfliktā ievērot neitralitāti. Japāna šo līgumu stingri un godīgi ievēroja līdz galam, un PSRS ieguva zināmas garantija savu austrumu robežu drošībai.