Pacienta aprūpe pēc miokarda infarkta

Infarkts ir miokarda muskuļa bojājums, ko izraisa pēkšņa vainagartērijas nosprostošanās, asins pieplūdes un līdz ar to skābekļa trūkums sirdij. Bojājumam sadzīstot miokards pielāgojas darboties situācijā, kad kāda tā daļa gājusi bojā. Taču asins vadi veselāki nekļūs, tāpēc visi infarkta slimnieki jau pirmās sirds asinsvadu katastrofas brīdī nokļūst to pacientu grupā, kuriem ir augsts atkārtota infarkta risks. Lai no tā izvairītos un stiprinātu sirdi pēc pārciesta miokarda infarkta, jālieto ārsta ieteiktās zāles, taču pat ar vislabākajiem medikamentiem vien nepietiek. Infarkts liecina, ka līdzšinējais dzīves stils sirdij ir kaitējis, tāpēc nevēlamie ieradumi jāmaina. Ļoti svarīga ir savlaicīga slimnieka un viņa piederīgo sagatavošana un kvalitatīva izglītošana, pirms izrakstīšanas no stacionāra.

Terapijas mērķis ir išēmisko un bojāto sirds audu funkcijas saglabāšana, infarkta tālākas paplašināšanas novēršana, dzīvības apdraudējuma novēršana.

Skābekļa terapija uzlabo išēmiskā sirds muskuļa apgādi ar skābekli.

Sāpju laikā pastiprinās sirds muskuļa darbs, tādēļ slimniekiem dod morfiju sāpju remdēšanai, trauksmes mazināšanai, ja slimniekam alerģija pret morfiju, vai tieksme uz elpošanas nomākumu tiek dots meperidīns. Nitroglicerīns novērš vainagartēriju spazmas, remdē sāpes. Ja ir izteikta trauksme, sāpju gadījumā ar analgētiskiem preparātiem kopā jādod benzodiazepīni. Trombolītiskie līdzekļi atjauno koronāro asinsriti, šķīdinot trombus. Beta adrenerģiskie blokatori uzlabo skābekļa apgādi, veicina asinsriti. Antiaritmiskie līdzekļi samazina ventrikulu kairināmību, kas raksturīga pēcinfarkta periodam. Kalcija kanālu blokatori palēnina sirdsdarbību, paplašina koronāros asinsvadus.

Akūta miokarda infarkta slimnieks jāārstē intensīvās terapijas nodaļā, kur iespējama nepārtraukta slimnieka novērošana, pēc iespējas izmantojot pulsa, asinsspiediena un EKG patstāvīgas reģistrācijas ierīces, signālierīces, pa rokai jābūt visam, kas nepieciešams sirds ritma atjaunošanai un reanimācijas līdzekļiem.

Pacients jānogulda ērtā pozā vai pusguļus. Pirmajās 2 3 dienās pacients jāpabaro, tualete slimniekam jāizdara neatstājot gultu. Arī trauks defekācijai un mikcijai jāpadod gultā. Nepieciešams psihisks miers, pietiekams miegs, slimniekam jādod sedatīvie līdzekļi un trankvilizatori, ja nepieciešams arī miega līdzekļi.

Ja infarkts noris bez komplikācijām, tad ieteicama agrīna pakāpeniska aktivitāte sākot ar desmito slimības dienu. Ja infarkts noris smagi, gultas režīms jāpagarina līdz 5 6 nedēļām. Režīmu nosaka arī perēkļa lielums: sīkperēkļa infarkta gadījumā pirmā aktivizācija pēc 2 3 dienām, pirmās nedēļas beigās pacientam atļauj sēdēt; lielperēkļa infarkta gadījumā pirmā aktivizācija pēc 4 5 dienām, sēdēt pacientam atļauj pirmās nedēļas beigās, bet staigāt otrās nedēļas beigās. Pēc tam vienu mēnesi atļauta minimālā slodze staigāšana, jāizvairās no piepūles (kāpšanas pa kāpnēm bez atpūtas utt.) pēc tam mēnesi vienmērīgi kāpina aktivitātes. Atkarībā no profesijas pacients drīkst atgriezties darbā apmēram pēc 3 4 mēnešiem.