Padomjzemes mitoloģija un sociālistiskais reālisms

No 11. aprīļa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” tika atklāta vērienīga izstāde „Padomjzemes mitoloģija”, kurā ir izstādīti 200 darbi no muzeja krājuma. Tajā mēs apskatījām latviešu mākslinieku darbus, kas tapuši sociālistiskā reālisma laikā. Varam no tiem secināt, cik tā laika māksla ir līdzīga un bezpersoniska, jo māksliniekiem tika liegta iespēja gleznot to, kas viņiem patiktu, viņiem bija jāidealizē sociālistiskais režīms, tāpēc liela daļa gleznu attēlo darbu.

Izstādē mēs aplūkojām gan tēlnieku darbus, gan arī daudz dažādu gleznu. Secināju to, ka daudzi tā laika tēlnieki radīja tā laika vadoņu – Staļina un Ļeņina krūšu tēlus un statujas no bronzas. Interesants man likās bronzas krūšu tēls „Slaucēja”, kas tika izveidots par godu tā laika labākajai slaucējai Martai Semulei un bijusi apbalvota ar diviem Ļeņina ordeņiem un divām zelta medaļām. Patika arī skulptūra „Bagāta raža”, kas pauž padomju sabiedrības pārticību un laimi.

Manu uzmanību piesaistīja glezna „Profesora Kārļa Miesnieka portrets” ar savu vienkāršību un tai pat laikā ar savu apslēpto domu. Gleznā bija attēlots vienkāršs padzīvojis vīrietis kādas upes krastā, taču tas, kā mākslinieks to uzgleznoja, piesaistīja manu uzmanību. Glezna bija gaismas pielijusi, kas attēloja socreālisma iezīmi, ka viss ir ideāli, ka cilvēki tai laikā dzīvoja saulainā un laimīgā zemē.