Rembrants Karmens van Reins holand. Gleznotājs, grafiķis,17. Gs reālisma pārstāvis
Savos darbos attēloja lietas būtību, ar glezn. Izteiksmes līdzekļiem atklāja cilvēka
Patieso būtību, tāpēc kļuva par 1 no ievērojamākiem gleznotājiem. Piedzima
dzirnavnieka ģimenē kā 5. Puika, tēvs gribēja skolot par mācītāju vai dakteri, bet
viņa uzmanību saistīja zīmēšana & viš pameta studijas & sāka strādāt par mācekli pie
Svanenburga. 17 g vecumā aizbrauca uz Amsterdamu & mācījās pie P. Lastmaņa, pēc
Tam atgriezās Leidenē & sāka pats gleznot gūstot ievērību pasūtītāju & mākslinieku
Aprindās, viš prata gleznot fantastiskus tērpus, greznus ieročus”Pašportrets ar Saskiju”
Gleznā bagāti, laimīgi & radošas enerģijas pilni cilvēki. Rembrantu interesēja cilvēks&
Tā dzīve vispār. Viņš no L.Da Vinči aizguva gaismēnas, ietekmējies arī no Karavadžo, bet
Ne1 cits nebija ticis tik tālu kā viš. Viņa gleznās galvenais izteiksmes līdzeklis = gaismēna,
Viš īpaši izcēla seju & rokas, jo tās visvairāk spēj pastāstīt par cilvēku, viss iegrimis
Pustumsā. „Nakts sardze”, darbība nenotiek naktī, darbā strēlnieki kārtojas gājienam,
Starp strēlniekiem iemaldījusies sīkā. Glezna = milzīga, piesaista daudz skatītāju, bet
No sākuma tai nebija panākumu. Ar šo gleznu noslēdzās viņa panākumu & atzinības
Laiks, viš zaudēja arī savu sievu un palika 1 ar sīko dēlu titu. Viņam sāka trūkt bagāto
Klientu, tomēr tas taču bija kara laiks. Viņš sāka gleznot patiesus kara skatus. Viņš
Uzgleznoja ap 60 pašportretu. Šajā jomā viš sasniedza māksliniecisko briedumu.
„pazudušā dēla atgriešanās”, attēlots dēls kurš bijis laimes meklējumos, taču tagad
Atgriezies mājās. R. Cilvēcei atstājis ap 800 gleznu, 300 grafiku, 2000 zīm, mūža galā viš
bij Diezgan aizmirsts. Kārlis zāle dievināja R. Mākslu. Fransisko Goija spāņu gleznot. Tēvs
Altāru gleznotājs, māte nabadzīgu muižnieku atvase. 14 gadu vecs viš mācījās Hosē
Lusona darbnīcā, pēc tam Itālijā akadēmijas konkursā ieguva 2. Vietu, atgriezās Saragosā
& sāka gleznot freskas baznīcā. Viš bija apguvis sarežģīto fresku zīmēšanas mākslu, bet
Vēl nebija izkopis kolorītu. Viš pieder pie tiem māksliniekiem, kas atīstās lēni, bet visu
Laiku pilnveidojas. Madridē sākās viņa īstā mākslinieka karjera, te viš gleznoja metus
Par tautas dzīves tēmām. Viš = liels reālists & sava laikmeta paudējs, kad uzplauka
Viņa portretista talants viš kļuva par galma mākslinieku. Pēc smagas slimības viš zaudēja
Dzirdi, tā ietekmē darbos parādījās noslēpumainas figūras, inkvizīcija. 50 gadu vecumā
Darināja grafikas sēriju „kaprīzes – brīvas fantāzijas”, nekad ne1 neko tik spēcīgu nebija
Radījis, sastāv no 80 lapām ko ievada viņa pašportrets. Tēmas = par spāņu tautas dzīvi,
bet viš visu nepasaka līdz galam, realitātei lieto alegorismus, fantastiskus, simboliskus
tēlus. Viš vienmēr pauž tikai patiesību. „sacelšanās dalībnieku apšaušana naktī no 2. Uz 3.
Maiju 1808. G.”, tā = goijas daiļrades augstākā virsotne. 2. Grafikas sērija „Kara šausmas”
Veltīta lielākās necilvēcības – karu nejēdzības atklāsmesi. 82 lapas ar aculiecinieku
precizitāti &Tiešumu ataino cilvēku izmisumu, nebeidzamo postu & nāvi kas seko pēc
iebrucējiem. Vecumā Dzīvāja kurls & 1 pac Madrides nomalē, viņa māksla pauž patiesību
par savu laikmetu, viš spējisBagātināt mūsu gara pasauli. Jakobs van Reisdāls Holandes
gleznotājs, ainavu speciālists, Mīlēja gaismēnu efektus, arvien labāk tēloja gleznieciskus
meža skatus. Viš gleznoja tumšus Padebešus, garas vakara ēnas, pilsdrupas, atklāja
ziemeļu ainavas poēziju. Viš dabu prata atēlot Dabu ļoti precīzi, bet tā nav kā spoguļa stikls.
Viš =1 no holandiešu reālistiskās ainavu glezniecības Pamatlicējiem. „ebreju kapsēta”,
„Ainava ar dīķi & kokiem” Jans Vermērs van Delfts holandiešu Gleznotājs, kas strādājis lēni
& rūpīgi, retajai no viņa gleznām = nozīmīgs sižets, parasti darbos Attēloti tipiski holandiešu
mājokļi ar 1 ikdienas darbā iegrimušu stāvu. Darbus var uzskatīt par Kluso dabu ar cilvēka
figūrām, nav saprotams kā tik wnk gleznas kļuva tik slavenas. Viš prata Panākt precizitāti
krāsu, formu & faktūru atveidojumā tomēr izvairoties no sīkumainības & sausuma. „kalpone
ar piena krūzi”,„pērļu svērēja” Djego da Silva Velaskess spāņu glezniecības pārstāvis, viņa
gleznās dabiskais Apvienojas ar monumentālām formām, tēlu & notikumu patiesu
atveidojumu & smalku Glezniecisko izpratni. Viš bija SP karaļa Filipa IV galma gleznotājs, viš
bija tiešs, spēja iegūt Citu cieņu. Viš tikās ar izcilākajiem EU māksliniekiem, ar Rubensu,
apmeklēja Venēciju & Romu, atradās mākslas dzīves centrā, nozīmīgs bija sadzīves žanrs. Viš
pulku gleznoja portretus Karali Filipu 4. , pāvestu Inokentiju 10, „Vērpējas” Franss Halss viņa
laikā portreti kļuva ļoti Populāri, viš gleznoja visu šķiru cilvēkus, gleznu darināja 1 paņēmienā
, arī lielus grupu portretus „svētā Jura strēlnieku rotas virsnieku mielasts”, „pītera van den
Brekes portrets”. Mikelandželo merisi da karavadžo centās atbrīvoties no manierisma
Pārmērībām, izcēla būtisko, konkrēto &dabisko. Saglabāja baroka iezīmes, trauksmainas
Kustības, viņa reālisms izpaudās laicīgos darbos. Daudzu gleznu galvenais varonis bija jauneklis
Viņš 1. Izveidoja kluso dabu par pastāvīgu žanru. Slavenākais darbs-augļu grozs. Viņa
Jauninājumi glezniecībā – spēcīgas krītošas gaismas, asas gaismēnas. Tās pārņēma citi mākslinieki
Viņus sauca par karabadžistiem, tas izplatījās visā EU. Nebija gandrīz ne1 māxlinieks kas nebūtu
Izjutis viņa glezniecības ietekmi. „neticīgais toms”
