Pamatlīdzekļu amortizācija Amortizācijas metodes

Valsts kopējā labklājība lielā mērā ir balstīta uz to, ka cilvēki ir ieinteresēti radīt jaunus uzņēmumus un veiksmīgi vadītu un attīstītu tos. Līdz ar to tiek iekasēti daudz un dažādi nodokļi, no kuriem apmaksā daudz un dažādas vajadzības. Lai uzņēmējdarbība īstenotos, ir nepieciešams radīt bāzi jeb pamatu, t.i. jāiegādājas līdzekļi pamatdarbības nodrošināšanai. Šie līdzekļi var būt gan materiāli, gan nemateriāli, kā pamatlīdzekļi un mazvērtīgie vai ātri nolietojamie priekšmeti.

Veicot uzņēmējdarbību, laika gaitā šie iegādātie līdzekļi vairāk vai mazāk nolietojas kā fiziski, tā morāli. Uzņēmumam rodas nepieciešamība atjaunot tos, lai spētu pilnvērtīgi konkurēt tirgū. Tomēr katra pamatlīdzekļa iegādāšanās ir saistīta ar zināmu naudas līdzekļu ieguldījumu, kā arī izmaksām grāmatvedības izpratnē. Arī jau iegādātais pamatlīdzeklis vairs nemaksā tik, cik sākumā. Tāpēc ar MK noteikumiem “Par pamatlīdzekļu nolietojuma (amortizācijas) normām” ir noteikts, ka pamatlīdzekļa ekspluatēšanas laikā ir pakāpeniski jānoraksta tā vērtība un bilancē ir jāuzrāda tā atlikusī vērtība.

Šajā referātā tiks apskatīta pamatlīdzekļu amortizācija un tās aprēķināšanas metodes. Lai labāk izprastu, kāpēc jāamortizē tieši tāda summa un ne savādāka, uzmanība tiks pievērsta arī pamatlīdzekļu vērtības noteikšanai, kā arī noskaidroti pamatlīdzekļu veidi, jo jau likumdevēji izšķir vairākus to veidus. Aprēķinot pamatlīdzekļu amortizāciju noteiktā laika posmā, uzņēmumā tiek izmantota kāda no pasaulē un Latvijā pieņemtām metodēm. Tās tiks apskatītas kopā ar piemēriem, lai labāk izprastu amortizācijas būtību un procesu.Pamatlīdzekļi, to vērtība

Grāmatvedībā pamatlīdzekļus iedala gan pēc izmantošanas laika, gan pēc tā vērtības.

Par pamatlīdzekļiem tiek uzskatīti visi ilglietojamie objekti, kuru ekspluatācija ir ilgāka par vienu gadu un kuru vērtība augstāka par noteiktu robežsummu Ls 50, kas ir apstiprināta ar valdības lēmumu. Pamatlīdzekļi ir paredzēti izmantot produkcijas ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai izrentēšanai, administratīviem mērķiem, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām. (Rurāne, 1997)

Pamatlīdzekļus uzņēmuma bilancē uzrāda kā aktīvus tad, ja iespējams, ka tie nākotnē nesīs ekonomisku labumu, un uzņēmums ir uzņēmies ar to saistītos riskus un tajos ietverto atlīdzību, un ja tā izmaksas var ticami aprēķināt.

Saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” bilancē pamatlīdzekļi tiek iedalīti šādās grupās:

Priekšmeti, kuru ekspluatācijas termiņš ir mazāks par vienu gadu, neatkarīgi no vērtības, netiek iekļauti pamatlīdzekļu sastāvā, bet uzskaita atsevišķi, un tiek raksturoti kā mazvērtīgie un ātri nolietojamie priekšmeti. Ar valdības lēmumu uzņēmumiem ir atļauts pašiem noteikt, kuri priekšmeti ir ieskaitāmi ātri nolietojamos vai mazvērtīgos priekšmetos. Tie varētu būt tādi aprīkojumi un ierīces, kas izveidoti tikai viena konkrēta pasūtījuma izpildei un tālākā darbībā vairs nav lietojami. Kā arī speciālas presformas un tamlīdzīgi objekti. Pie ātri nolietojamiem priekšmetiem ieskaita arī tādus, kas lietošanas gaitā var piepeši kļūt nederīgi vai iet bojā, piemēram, viegli plīstoši priekšmeti, vadi un ierīces. (Rurāne, 1997)