Pamatproblēmas makroekanomikā

Iekšzemes kopprodukts ( IKP). Šis termins apzīmē kopējo preču un pakalpojumu izlaidi, izmantojot Lielbritānijā izvietotos ražošanas faktorus. Daļa no šiem faktoriem ( piemēram kapitāls) var piederēt ārzemju firmām. IKP ir gada laika saražotas gala preces un pakalpojumu kopeja tirgus vertība.

Neatkarigi no aprekinašanas metodes, IKP ir vienāds. Izdevumu metodes:

I investīcijas; (kopejās investīcijas. jeb biznesa investīciju izdevumi. (Uzņēmumu iekartu, darba galdu u.c. galīgie pirkumi);

Brutto jeb kopejās investicijas. = tīras investicijas + amortizācijas atskaitījumi.

G valdības izdevumi (izglītiba, armija, ierēdni). Izslēgti valsts transfertie maksājumi.

X tīrais eksports (starpība starp eksportu un importu)

Tas ir naudas ienākums, kas iegūts no dotā gada produkcijas ražošanas:

a) ienākumi no ipašuma (individuala un uznemumu pelna);

IKP = darba alga + procentu maksājumi + rente + peļņa + ienākumi no īpašuma + amortizācija + netiešie nodokļi.

Praktiski formulas lietošana ir apgrutināta, jo norādītas IKP sastavdaļas iekļauj sevī citas vienības vai rādītājus.

Nacionālais ienākums (alga, rente, %, pelņa) = Tīrais IKP netiešie biznesa nodokļi.

Nacionalais ienākums raksturo dzives līmeni un ekonomiskas attistibas iespējas. Naturāli lietišķa forma, tas ietver visas preces un ražošanas līdzekļi un ražošanas pakalpojumi uznemejdarbibas paplašināšanai. No izlietošanas viedokla, nacionalais ienākums ietver valsts un privato patēriņu un investīcijas.

Personiskais ienakums = Nacionālais ienākums sociālās apdrošināšanas maksājumi uznemejdarbības ienākuma nodoklis nesadalīta peļņa + transfermaksājumi.

Reālie ir tie rādītāji, kuri ir koriģēti ievērojot inflāciju vai deflāciju (cenas līmeņa samazinašana).

Cenu indekss = "Tirgus groza" cena dotaja laika posmā : "Tirgus groza" cena bāzes perioda x 100%

2) ka realā IKP vai nacionāla ienakuma uz vienu iedzivotaju, pieaugums noteiktā laika posmā.

Ekonomiskās izaugsmes faktori: 1) dabas resursu kvalitāte un kvantitate; 2) darba resursu kvalitāte un kvantitāte; 3) pamatkapitāla apjoms; 4) tehnoloģijas līmenis; 5) pieprasījumu faktori; 6) sadales faktori.