Par Latviju un latviešiem domājot

Šādu teikumu mēs varam lasīt Vikipēdijā ierakstot vārdu Latvija un nospiežot Enter, bet katrs, kurš vēlēsies uzzināt ko par Latviju, manuprāt, uzzinās tikai vispārējus sīkumus. Neviens neuzzinās par to cik grūti ir tai klājies un ko nācies pārdzīvot latviešiem lai viņi varētu dzīvot paši savā Latvijā.

Daudzus gadsimtus Latvijā skanējuši vaidi un lāsti, lijušas asaras un asinis, svešzemju karavīri postījuši Latvijas druvas, kā arī mūsu senči gājuši bojā no zobena nāvējošā cirtiena, tāpat kā no nemitīgajiem pātagu cirtieniem. Nemitīgi kāds ir vēlējies pakļaut Latviju un valdīt pār latviešiem. Lasot par Latvijas vēsturi atkārtojas vārdi: iekaroja, ieņēma, izsūtīja, nogalināja, okupēja, ienāca , pakļāva, pievienoja un tie ir tikai daži no darbības vārdiem, kuri raksturo Latvijas vēsturi, bet varbūt tieši tāpēc mēs esam tik stipra un lepna tauta. Mūs var nīdēt un nospiest, bet mēs paliksim.

Mums jāsaka daudziem paldies par to kā mēs dzīvojam un ne tikai drosmīgajiem karavīriem un cilvēkiem, kuri ziedoja savas dzīvības daudzajās kaujās, bet ari tiem, kuri mums palīdzēja izglītoties, atbrīvoties no apspiestības jūga, kā arī apzināties kas mēs esam. Un pirmais paldies vīriem, kuri pirmie stājās pretī gadsimtu tumsībai , atmodināja tautu no pakļautības miega, atmodināja tās garu un veda tautu pretī zinību gaismai brīvībai.

Bet ne tikai mūsu pašu tautiešiem mums jāsaka paldies. Viens no latviešu aizstāvjiem bija vācietis Garlībs Merķelis. Šis vācu tautības rakstnieks, apgaismotājs, publicists un literatūrkritiķis bija viskvēlākais cīnītājs pret dzimtbūšanu. Merķeļa lielākais ieguldījums ir grāmata „Latvieši”, kur tiek stāstīts par latviešiem kā tautu , nevis kā zemnieku kārtu, par netaisnīgo attieksmi pret latviešiem. Zīmīgi, ka "Latvieši" pēc pirmizdevuma 1796. gadā visu nākamo gadsimtu, kā arī 20. gadsimtā saglabāja savu ietekmi uz sabiedrību, kalpoja kā liecība par dzimtbūtnieciskās sistēmas antihumānismu. Diemžēl tikai 1905. gadā G. Merķeļa izcilākais sacerējums "Latvieši" iznāca latviešu valodā un kļuva pieejams pašiem latviešiem. Lai pēc iespējas mazāk cilvēku uzzinātu par tāda darba eksistenci, cīņā pret šo grāmatu bija klusa. Nostāsti vēstī, ka lielākā daļa grāmatas "Latvieši" pirmizdevuma Rīgā tika organizēti izpirkta un iznīcināta, kā rezultātā saglabājies tikai rets eksemplārs. Jādomā, ka šādu vai līdzīgu kampaņu organizēja Krievijas pārvalde.

Vecais Stenders ir pirmais kas sastādījis mācību grāmatas latviešiem un domājis par viņu izglītību. Un būtu lieki piebilst Stendera vārdus „Bet kas mūs lielus padara, tas ir mūsu gaišais prāts.”, bet katram to vajadzētu atcerēties un tiekties arvien tuvāk uz lieliem mērķiem.

Lielu mērķi arī ir nosprauduši mūsu sportisti, kuri piedalās ļoti daudzos un dažādos sporta veidos un ieņem ievērojamas vietas starp pasaules līmeņa sportistiem.