Katram cilvēkam ir nepieciešami sapņi, lai dzīvotu. Citiem tie piepildās, bet citi nepievērš tiem uzmanību. Ikviena cilvēka dzīvi var uztvert kā sapni, kas piepildās, ja cilvēks to vēlas.
Esmu no cilvēkiem, kas sapņo, tic sapņiem un pievērš tiem uzmanību. Ja esmu ko nosapņojusi, pievēršu tam uzmanību un cenšos šo mīklu atrisināt. Esmu piedzīvojusi, ka piepildās sapņi. Emocijas ir atkarīgas no tā, vai sapnis ir bijis labs vai ļauns. Reiz man bija tā: naktī sapņoju par vēstures eseju. Tā kā vēsture nav mana stiprākā puse, uztraucos, ka varētu saņemt sliktu atzīmi, bet to es nevēlos. Mums bija jāraksta vēsture bruņiniekam. Darbs bija jāsagatavo mājās. Rakstot man likās, ka mana vēstule nekam neder un ka tā neatbilst vēstures skolotājas prasībām. Kad skolā nodevām, es biju uztraukusies. Visu dienu domāju par šo vēstuli. Pēc skolas pārnācu mājās. Naktī sapņoju, ka skolotāja manu vēstuli paslavēja un tā stāvēja pie citām vēstulēm, kas bija piestiprinātas pie sienas, to atzīme bija desmit. Pirms tam sapņiem tā īsti neticēju, bet, kad aizgāju uz skolu un ieraudzīju savu darbu pie sienas, jutos glaimota un pārsteigta, ka kaut kur to biju redzējusi. Tad atcerējos, ka tā ir aina no mana sapņa. Kopš tās reizes es ticu, ka sapņi mēdz piepildīties arī bezcerīgās situācijās. Bieži ir arī tā, ka cits cilvēks nosapņo kaut ko par mani un tas piepildās. Es ticu: sapņi piepildās! Raiņa teiktais „ka mūsu sapņi dod mums mērķi, kura dēļ ir vērts cīnīties” neļauj pasaulei nogrimt bezcerības jūrā. Sapņi mums parāda nākotni, tagadni, pagātni. Mēs uz to tiecamies, jo negribas pievilt sapni. Personīgi es uzskatu, ka pasaule tiešām nogrimtu bezcerības jūrā, ja nebūtu sapņa. Sapņi izdaiļo mūsu ikdienu, no to būtības ir atkarīgs mūsu garastāvoklis. Es pat vairs nespēju iedomāties, kā būtu tad, ja cilvēks nespētu sapņot. Ikdiena kļūtu bezcerīga un pelēka. Man liekas, ka pusi dzīves mēs esam redzējuši sapņos. Pie sapņiem esmu tā pieradusi, ka sajuktu prātā, ja tie pazustu.
Uz pasaules ir dažādi sapņotāji, piemēram, cilvēki, kuri tic, ka tie piepildās, ir cilvēki, kuri ietur neitrālu pozīciju, un ļaudis, kuri vispār netic, ka kaut kādas domas var piepildīties. Pie pirmās grupas piederu arī es. Man ļoti patīk censties piepildīt savu sapni. Ticu, lai sapnis piepildītos, to nevienam nedrīkst stāstīt. Vairākas reizes tā esmu izdarījusi un ir panākts labs rezultāts. Protams, ne vienmēr visi sapņi, kas piepildās ir labi un ar pozitīvu noskaņu. Tie mēdz būt visdažādākie. Lai sapnis piepildītos, cilvēkam tas ir ļoti jāvēlas, jo bez vēlēšanās neko nevar panākt. Neitrālie cilvēki sapņiem nepiegriež nekādu vērību. Viņi zina, ka tādi ir, bet vairāk par tiem nerunā. Negatīvi motivēti ļaudis vienmēr saka, ka sapņi viņiem traucē dzīvot. Viņi priecātos, ja nakts būtu tikai muskuļu atslābināšanas laiks, jo sapņi nodarbina prātu, un viņi no tā nogurst.
Tā ir tiesa, ka sapņi piepildās. Tie piepildās tikai tad, ja to ļoti vēlas. Mēs noskaņojam savu prātu uz augstāko mērķi un tad uz to tiecamies, līdz tas piepildās. Cilvēki, sapņojiet, jo tad jūsu dzīve kļūs gaišāka un saulaināka! Cilvēkiem vajadzētu apzināties, ka sapņi saka kaut ko priekšā, ko vajadzētu mainīt, vai kas nav vēl padarīts.
