Pārdomas par mīlestību

Bieži vien, it īpaši no pusaudžiem, mēs dzirdam :” Es viņu mīlu” , bet vai tā ir???? Cilvēki parasti jauc mīlestību ar iemīlēšanos. Bet tas ir divas dažādas jūtu izpausmes. Iemīlēšanos parasti ir jūtas priekš sevis. Tās var būt kaislīgākās, karstākas , stiprāk dedzināt cilvēku, bet tās neieplūst sirdī pārāk dziļi, un tāpēc mazāk to maina, ietekmē un ātri dzist.

Mīlestība sakauj cilvēku stiprāk nekā iemīlēšanos, tā nokļūst viņa visdziļākos dvēseles stūrīšos, aizpilda to pilnībā – un tāpēc ilgāk mīt cilvēkā un vairāk viņu maina.

Tomēr bez kaisles ir nepieciešams vēl kaut kas ....Kaut kas, kas izšķir citu no lielas cilvēku masas. Kaut kas , kas paliek pēc tā mirkļa , kad iedegās kaisles liesmiņa, kad cilvēki ir kļuvuši tuvi, kas ļauj atšķirt mīlestību no iemīlēšanos, un tas ir garīgā saskaņotība. Pēc vairāku filozofu domām , mīlestība ir tas garīgais stāvoklis , kas dod atļauju uz fizisko tuvumu. Manuprāt, pat neskatoties uz to , ka otrs cilvēks jāpieņem tāds kāds viņš ir , svarīgi ir lai mēs ar mums dārgo cilvēku saskaņojam kopā! Ar to es domāju vienādu uzskatu uz garīgo dzīvi, uz morālām un ētiskām vērtībām. Ir šausmīgi grūti, kad nav šīs tuvības, jo tad rodas strīdi un nesaskaņas, kas nav pieļaujams mīlestībā....

Daudz un dažādu viedokļu pastāv par mīlestību no pirmā acu skatiena. Apbrīnojami tās uzliesmojumi, kuri atver mīlestības dzīļu būtību. Kāpēc vīrietis un sieviete, iepriekš nepazīstami, pēkšņi izjūt viens pret otru tik karstas jūtas? Pirmais apbrīnojumu pilns skatiens satuvina Romeo un Džuljetu kā vienoto būtni. Oņegins ir kļuvis par Tatjanas ideālu, pirms viņa varēja uzzināt par viņa garīgajām īpašībām. Šo literāro varoņu mīlestība bija liktenīga un traģiskā. Bet , ja nav nekādu ārējo šķēršļu, mīlestība no pirmā acu skatiena var izplaukst, kļūt par laimīgu un mūžīgu. Kā to visu izskaidrot? Pēc mana prāta, iemesli ir šādi: esošā vai iedomātā atbilstība iepriekš izveidotam tēlam; mīlestības aklums , kas vienmēr mīļotā trūkumos pārvērš par viņa personības neatkārtojamību. Tātad mīlestība rodas un attīstās neskatoties uz saprātu un loģiku. B.Paskāls ir teicis :”Sirdij ir savi likumi, kurus nepazīst prāts ...”