Pārspriedums par Luiju XIV un Frīrihu II

Šajā pārspriedumā es salīdzināšu divus karaļus: Prūsijas karali Frīdrihu II ar Francijas karali Luiju XIV. Viņi abi bija lielas personības, bet tik atšķirīgi.

Luijs XIV (Saules karalis) (1638.g. 5. septembrī 1715.g. 1. septembrī) bija Francijas un Navarras karalis. Viņš valdīja no 1643.g. 14. maija līdz pat savai nāves dienai, tikai par dažām dienām nesasniedzot 77 gadu vecumu.

Vēl 18.gadsimta vienkāršie ļaudis cieši ticēja, ka karaļa pieskāriens var dziedēt slimības. Luijs XIV un viņa pēcnācēji tamlīdzīgus māņticīgus priekšstatus nevis apkaroja, bet lika lietā, lai nostiprinātu savu stāvokli, proti, lai valdītu kā Dieva iecelti karaļi, kas apveltīti ar dievišķām spējām un ar vienkāršajiem mirstīgajiem nav pat salīdzināmi. Vislabāk stratēģiskā teātra priekšrocības apliecina Luija pils Versaļā. Pati celtne bija skatuve, uz kuras Luijs ik dienas rīkoja absolūtisma rituālus, aristokrātos iedvesdams svētsvinības bijības un paklausības garu. Absolūtisma terminos Luijs savus pienākumus formulēja, kā nepieciešamību savu varu saliedēt tiktāl, lai valsts robežās būtu iespējams nodrošināt mieru un kārtību. Luija XIV valdīšanas laikā pieklusa reģionālā opozīcija un patiesībā mazākumā gāja arī reģionālisms kā tāds. Intendanti un sīkākie birokrāti bija ienācēji, vietējā dialektā nerunāja, vietējās tradīcijas nekopa un tāpēc tika nicināti, tomēr baudīja autoritāti.

Frīdrihs II (1786 1797) bija pārliecināts absolūtās valdnieka varas piekritējs, gluži tāpat kā viņa tēvs, bet tomēr valdīja savādāk. Viņa politika bija apgaismotā absolūtisma politika.