Pārtikas problēmas
20. gs 90. gadu pirmajā pusē nepietiekamu uzturu uz Zemes saņem vairāk nekā 1 miljard. cilvēku. „Bada josla” aizņem tropisko Āfriku, Āzijas dienvidus un dienvidaustrumus, kur liela daļa iedzīvotāju pastāvīgi badojas.
Pēc ANO datiem, pašreiz tikai 1/3 planētas iedzīvotāju nodrošināta ar pietiekamu uzturu gan pēc kaloriju daudzuma, gan pēc uztura struktūras.
Jaunattīstības valstis patērē tikai ¼ pasaulē ražoto olbaltumvielu. Graudaugi dod vairāk nekā 60% no kopējā jaunattīstības valstu iedzīvotāju uzņemtā olbaltumvielu daudzuma, bet dzīvnieku olbaltumvielas – tikai 20%. Tas neatbilst cilvēka organisma fizioloģiskajām vajadzībām, tādēļ apm. 70% jaunattīstības valstu iedzīvotāju saņem nepietiekamu uzturu.
Trešās pasaules valstīs pieaug pārtikas produktu imports, kas atņem eksportā iegūtos līdzekļus, piemēram, Bangladešā – gandrīz 77%, bet neražas gados 100% eksporta ieņēmumu. Pasaules mērogā uztura problēma ir aktuāla. Pasaulē kopumā pārtikas pietiek, bet pārtikas ražošanas ģeogrāfija nesakrīt ar tās patēriņa ģeogrāfiju. Iedzīvotāju skaits pasaulē pieaug vidēji par 1,7 – 1,8% gadā, bet pārtikas produktu ražošana – par 2 – 2,2%. Vislielākās pārtikas produktu ražotājas ir ASV, Kanāda un Rietumeiropa, kurām ir ievērojams pārtikas pārpalikums. Daudzās jaunattīstības valstīs pārtikas produktu ražošanas palielināšana iespējas neatbilst cilvēku skaita pieaugumam, tāpēc nevar radikāli uzlabot šo zemju iedzīvotāju apgādi ar pārtiku. Bads ir sociālekonomiska, demogrāfiska un politiska problēma.
Nepietiekama uztura zona ir tajos zemeslodes rajonos, kur ražošanas spēki vēl mazattīstīti. Lauksaimnieciskā ražošana tur ir primitīva, transports atpalicis. Situāciju pasliktina tas, ka Āfrikas jaunattīstības valstīs lielas platības aizņem plantācijas ar eksportkultūrām – kafijkokiem, kakaokokiem, zemesriekstiem, bet pārtikas kultūru audzēšana tiek ierobežota.
