Pasaules ģeogrāfijas jēdzieni

Valsts ģeogrāfiskais stāvoklis ir valsts atrašanās vieta uz zemeslodes, novietojums attiecībā pret citu valstu politiskajām robežām, svarīgiem satiksmes ceļiem, jūrām, derīgo izrakteņu iegulām.

Suverēna valsts – ir iekšpolitikas un starptautisko attiecību realizēšanā neatkarīga valsts.

Administratīvi teritoriālais iedalījums – ir teritorijas dalījums atsevišķās valsts varas un pārvaldes vienībās(pagasti, novadi, rajoni, reģioni).

Dabiskais pieaugums(ataudze) – iedzīvotāju skaita izmaiņas dabisko procesu(dzimstības un mirstības) rezultātā.

Tauta – ir vēsturiski izveidojusies valodnieciska, psiholoģiska un noteiktas kultūras cilvēku kopība.

Ekonomiski aktīvie – visi nodarbinātie iedzīvotāji un īslaicīgi nestrādājošie darba meklētāji.

Pilsētas – ir blīvi apdzīvotas vietas, kuru iedzīvotāji nodarbināti galvenokārt nelauksaimnieciskajās nozarēs: rūpniecībā, tirdzniecībā, transportā.

Urbanizācijas līmenis – izsaka procentuāli kā pilsētu skaita attiecību pret šīs teritorijas iedzīvotāju kopskaitu.

Pilsētas funkcijas – ir pilsētām raksturīgā darbība: rūpnieciskā ražošana, transporta, sakaru un citu(tirdzniecības, kultūras, izglītības, izklaides u. tml.) pakalpojumu sniegšana.

Pavadoņpilsēta – ir lielpilsētas aglomerācijā ietilpstoša apdzīvota vieta, kas ar to saistīta ar transporta, saimnieciskajiem, iedzīvotāju svārstmigrācijas u.c. sakariem.

Platforma – ir kontinentāls Zemes garozas struktūras pamatelements. Tai raksturīgas nelielas tektoniskas kustības.

Sufozija – ir iežu daļiņu izskalošana ar pazemes ūdens plūsmām. Sufozijas rezultātā rodas pazemes tukšumi un alas.

Zemes dzīļu resursi – veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamie šķidrie derīgie izrakteņi (nafta un dabasgāze, pazemes ūdeņi).

Karjers – derīgo izrakteņu ieguves vieta, kur iegūst būvmateriālu izejvielas un dabiskos būvmateriālus, kā arī dziednieciskās dūņas.

Rietumu planetārā plūsma – ir valdoša gaisa masu plūsma no rietumiem uz austrumiem vispārējā gaisa masu cirkulācijā.

Ciklons – atmosfēras virpulis ar pazeminātu spiedienu centrā. Tam raksturīgi nokrišņi un nepastāvīgi laikapstākļi.

Anticiklons – mazkustīgs atmosfēras apgabals, kurš aizņem plašas teritorijas. Tam raksturīgs ilgstoši skaidrs laiks ar lielām diennakts temperatūras svārstībām.

Šēras – ir nelielas, klinšainas ledāja nogludinātas saliņas ar zemiem, stipri robotiem krastiem seno apledojumu apgabalos.

Lagūna – ir sekls no jūras vai okeāna ar zemes strēli nošķirts līcis.

Ūdens sāļums promilēs – (%0) norāda, cik gramu sāls izšķīdis vienā litrā ūdens.

Baltijas jūras sateces baseins – ir ūdensguves apgabals, no kura ūdeņi ieplūst Baltijas jūrā visa Latvijas teritorija atrodas Baltijas jūras sateces baseinā.

Ezerainums – ir attiecība starp kādas teritorijas ezeru kopplatību un šīs teritorijas platību.

„Zilo karogu kustība” – ir kustība, kurā ir apvienojušies Eiropas valstu pludmaļu un jahtu ostu īpašnieki.

Augsnes cilmiezis – ir Zemes virskārtā esošie nogulumi, no kuriem izveidojusies augsne.

Podzolēšanās process – augsnes virsējie horizonti kļūst skābāki, no tiem tiek izskalotas barības vielas.

Augsnes erozija – process, kurā augsnes daļiņas tiek noskalotas pa nogāzi uz leju.

Meža tips – ir apgabals ar relatīvi viendabīgu koku un krūmu, kā arī zemes sedzes augu sastāvu.

Saimniecības jeb ekonomiskā ģeogrāfija – ir ģeogrāfijas zinātnes apakšnozare, kas pēta saimniecības attīstību.