Pasaules pārtikas problēmas un risinājumi

Ne¬va¬ru teikt, ka man ir viss, kas ne¬pie¬cie¬šams, lai es bū¬tu lai¬mī¬ga, bet arī žē¬lo¬ties par sa¬vas dzī¬ves grū¬tu¬mu bū¬tu vi¬sai ego¬is¬tis¬ki, jo ir ta¬ču kāds, kam klā¬jas daudz¬reiz sma¬gāk. Vēl ti¬kai ne¬sen re¬dzē¬ju Dau¬gav¬pi¬lī uz ie¬las sa¬lī¬ku¬šu bez¬pa¬jumt¬nie¬ci. Sa¬ti¬nu¬sies ne¬tī¬rā mē¬te¬lī, lū¬dzē¬ja cen¬tās pie¬sais¬tīt ga¬rām¬gā¬jē¬ju uz¬ma¬nī¬bu. Tai bla¬kus no¬lik¬ta¬jā plast¬ma¬sas krū¬zī¬tē bija ti¬kai da¬žas mo¬nē¬tas. Grū¬ti uz vi¬ņu bi¬ja no¬ska¬tī¬ties, vien¬kār¬ši no¬lai¬du acis un pa¬gā¬ju ga¬rām. Ta¬jā brī¬dī arī uz¬reiz aiz¬do¬mā¬jos, par to kā¬das sir¬di plo¬so¬šas ainas pa¬ve¬ras ta¬jās val¬stīs, kur hro¬nis¬kais bads ir pie¬ras¬ta pa¬rā¬dī¬ba.

Tā jau ir, ka vie¬ni ne¬vien¬lī¬dzī¬gās sa¬da¬les dēļ sa¬ņem ar uz¬vi¬ju, bet tiem ot¬riem ra¬žas zu¬du¬mu dēļ ir pa¬ma¬tīgs iz¬trū¬kums. Lai kā dās¬nāk ap¬vel¬tī¬tie cen¬stos pa¬lī¬dzēt na¬ba¬ga¬jiem, da¬ba tik un tā spī¬tī¬gi tu¬ras pie sa¬va bads ne¬bei¬dzas. Pie tā ir vai¬nīgs ie¬dzī¬vo¬tā¬ju skai¬ta strau¬jais pie¬au¬gums, kas iz¬kon¬ku¬rē pār¬ti¬kas ra¬žo¬ša¬nu. Cil¬vē¬kiem bū¬tu jā¬ie¬mā¬cās, ka viens no sva¬rī¬gā¬ka¬jiem iz¬dzī¬vo¬ša¬nas li¬ku¬miem ir no¬dro¬ši¬nāt lauk¬saim¬nie¬cī¬bas pro¬duk¬ci¬jas ra¬žo¬ša¬nas sta¬bi¬li¬tā¬ti. Bet tas ir ie¬spē¬jams vie¬nī¬gi ga¬dī¬ju¬mā, ja mēs ie¬mā¬cī¬tos sa¬ga¬ta¬vo¬ties un pār¬ciest ik¬kat¬ru lik¬te¬ņa pa¬vēr¬sie¬nu, kas draud iz¬jaukt cil¬vē¬ces at¬tīs¬tī¬bu.

Ļo¬ti sā¬pīgs jau¬tā¬jums ir arī mū¬su ik¬die¬nā lie¬to¬tās pār¬ti¬kas kva¬li¬tā¬te.