Pasaules vissenākā kultūra Ēģipte

Senajā Ēģiptē dzīvoja arī izcili mākslinieki, rakstnieki un dzejnieki. Viņu radītie darbi ir saglabājušies līdz pat mūsdienām. Interesanti ir uzzināt, ko un kādu iemeslu vadīti šie mākslinieki veidoja tādus izcilus mākslas darbus.

Savā darbā izanalizēšu Ēģiptes rašanos un kā radās valdnieks, kā arī to ar ko nodarbojās iedzīvotāji. Mans mērķis ir iepazīties ar ēģiptiešu ticību dieviem un aizkapa dzīvei, kādi bija iemesli, lai liktu pamatus rakstības sistēmai un, protams, aplūkošu izcilākos māksliniekus un viņu darbus.

Senā Ēģipte atradās Āfrikas ZA Nīlas ielejā, sākot no upes pirmajām krācēm, līdz pat ietekai Vidusjūrā. Valsts A un R stiepās tuksneši, jo klimats tur ir karsts un sauss, bet D Nīlas krāces un deltas purvi. Šāds ģeogrāfisko apstākļu izvietojums padarīja Ēģipti par nepieejamu zemi. Vienīgi ZA Suecas zemes strēle savienoja šo valsti ar Āziju.

Ap 7.gt.p.m.ē., Nīlas upes ielejā uz dzīvi sāka apmesties pirmie cilvēki, kuri izveidoja nelielus ciemus. Laika gaitā šie ciemi apvienojās lielākās kopās, kuras sauca par nomiem. Savukārt no šiem nomiem pakāpeniski izveidojās divas lielas valstis Augšēģipte un Lejasēģipte. Ap 2900.g.p.m.ē. Augšēģiptes valdnieks pakļāva sev Lejasēģipti un izveidoja lielu vienotu valsti Ēģipti, kuras galvaspilsēta bija Memfisa.

Ēģiptes valdnieks bija faraons, kuram tika dota netikai neierobežota vara, bet viņam bija arī lieli pienākumi. Ēģiptieši savas ticības iespaidā godināja un pielūdza valdnieku, jo uzskatīja, ka viņš ir Dievs Saules dieva Ra dēls. Faraona pienākumos bija viss, kas saistīts ar valsts dzīvi. Viņš varēja iedzīvotājus norīkot jebkurā darbā, uzraudzīja, lai tiktu apstrādāta zeme un, lai pavalstnieki ievērotu likumus. Ja gadījumā kaut kādu iemeslu dēļ faraons nespēja veikt savus pienākumus, tad viņu varēja atstādināt no amata un pat nogalināt.

Ēģipte bija ļoti liela valsts un, protams, ka valdniekam radās nepieciešamība pēc palīgiem. Faraons iecēla vairākus ierēdņus. Zemākie no tiem bija rakstveži, kuru pienākumi piedzīt nodevas, sadalīt pārtiku faraona dienestā, uzskaitīt valdnieka mantu u.c. Augstākie ierēdņi priesteri, kuri gādāja par to, lai iedzīvotāji pietiekoši pielūgtu un godinātu dievus. Faraona padotajiem katru dienu bija jāziņo par valstī notiekošo. Tautai bez ierunām jāklausa un jāpilda ierēdņu pavēlēm, jo pat ēģiptiešu paruna māca: 'Liec muguru valdnieka ierēdņa priekšā! Tad tavs nams pastāvēs un tavs īpašums vairosies.'

Neskatoties uz to, ka Ēģipte bija bagāta un varena valsts, faraoni (tā pat kā mūsdienu valstsvīri) bija varaskāri un centās vairot savu ietekmi iekarojot svešas teritorijas. Galvenokārt valdnieka karaspēkā ietilpa zemnieki kā arī tika algoti svešzemju karavīri. Karadarbību rezultātā faraoni pakļāva teritorijas Āfrikā un tagadējās: Palestīnu, Izraēlu, Libānu un Sīriju, kļūstot par vienu no ietekmīgākajām Seno Austrumu valstīm. Laika gaitā pavājinoties Ēģiptes ietekmei, iekarotās teritorijas tika zaudētas.