Pateretaju riciba tirgu un galejais derigums
Ikvienam cilvēkam savi izdevumi ir jāsaskaņo ar ienākumiem, ienākumi jāizlieto pēc iespējas lietderīgāk.
Lai uztvertu visus ienākumus un izdevumus, ir lietderīgi sastādīt personisko budžetu, kurā paredzēt arī naudas uzkrāšana. Tā ir atlikta patērēšana. Uzkrātie naudas līdzekļi ir paredzēti izlietošanai tālākā nākotnē. Visu ienākumu patērēšana nozīme rūpēties tikai par tagadnes vajadzībām. Tā rīkojās pirmatnējais cilvēks.
Cilvēku vajadzības pastāvīgi pieaug un pilnveidojas, šajā sakarībā jānoskaidro divi jautājumi. Pirmais – kā derīgumu ietekmē pērkamo preču daudzums. Otrs – kā mainās derīgums atkarībā no vajadzību apmierināšanas pakāpes u intensitātes. Tātad jānoskaidro jēdzieni: kopējais derīgums un galējais derīgums .
Neapstrīdams ir fakts, ka cilvēki vēlas iegādāties savā rīcībā arvien vairāk un vairāk mantas, produktu, bet katra nākamā produkta vienība dod patērētājam papildu derīgumu, bet tas derīgums būs no katras reizes mazāks un mazāks. Kad visas vajadzības ir apmierinātas un sasniegts pilnīgs piesātinājums, patērētājs nonāk pie galējā derīguma robežas. Galējais derīgums – derīguma pieaugums, ko pievieno kopējam derīgumam katra nākamā prece. Tas ir pēdējās preces derīgums. Derīgumam mērvienību nav .
1. Kardinālā pieeja – mēģinājums subjektīvi noteikt preces galējo derīgumu ar nosacītu skaitļu palīdzību.
2. Ordinārā pieeja – mēģinājums subjektīvi noteikt preces galējo derīgumu ar salīdzināšanas palīdzību. Prece A ir derīgāka par preci B, bet prece B derīgāka par preci C. Līdz ar to prece A ir derīgāka par preci C .
Lai kādam cilvēkiem nokļūt laimīgam, viņam vajag apēd 3 saldējumus, tad viņš tiks pie galējā derīguma, bet ja viņam dod vel, vel un vel saldējumu, galu galā viņā galējais derīgums salīdzināsies nullei. Galējā derīguma mazināšanās likums – cēloņsakarība, kad katra nākamā prece ir mazāk derīga pieprasītās preces galējo derīgumu. Neierobežotam lietošanas vērtīguma daudzumam ir nulles derīgums .
Shēmā mēs redzam, ka ceturtais un piektais taisnstūris ir vienāds, jo tikai četras kādas lietās ir atbilstoši derīguma pakāpei apmierina kāda cilvēka vajadzības, bet piektais taisnstūris/lieta apmierina jau mazāk aktuālas vajadzības.
Lai veidotu budžeta līniju, ka pircējs atbilstoši sava ienākuma lieluma no lielā preču klāsta izvēlas tikai divas preces – preci A un preci B, kas ietilpst patēriņa grozā. Preces A cena līdzinās 10 Ls, preces B cena – 15 Ls, bet pircēja ienākums preču iegādei – 600 Ls. Iespējamie pirkuma varianti:
