Pedošie Šķiedrbetoni

Peldošie plātņveida pamati būvniecībā ilgstoši tika lietoti gadījumos, ja ēku būvēja uz nestabilām gruntīm. Kā zināms, daudzviet Latvijā grunts nav tā piemērotākā būvniecībai, dažkārt tās struktūra ir mainīga pat viena metra amplitūdā. Protams, vienmēr ir iespēja grunti mākslīgi uzlabot. Taču speciālistu priekšlikums, piemēram, nomainīt 1000 kubikmetru grunts, lai izveidotu atbilstošu pamatni ēkas būvniecībai, prieku nevienam projekta realizētājam nesagādā. Un ja šo darbu aprēķina naudas izteiksmē...

Izbūvējot plātņu pamatus, no grunts nomainīšanas var izvairīties. Plātne ir pietiekami liels un nopietns atbalsta punkts, kas ievērojami samazina kopējās masas spiedienu uz konkrēto grunts kvadrātmetru, salīdzinot ar citiem pamatu veidiem. Ja šādi pamati der būvniecībai uz nestabilām gruntīm, tad vēl jo vairāk tie ir derīgi izmantošanai uz stabilām gruntīm. Vienīgi izmaksu dārdzība un sarežģītais tradicionālais iebūves process ir kavējis interesi par plātņu pamatiem kā optimālu paņēmienu gadījumos, kad grunts ir pietiekami noturīga.

Tā kā šķiedrbetona izmantošana plātņveida pamatiem izslēdz stiegrošanu uz vietas objektā, kopējās pamatu izmaksas krietni samazinās un ir pilnībā salīdzināmas ar citiem pamatu veidiem.

Ir vairāki tehniski objektīvi iemesli, kas nosaka plātņu pamatu priekšrocības. Ja ēka tiek būvēta uz monolītas plātnes, slodze daudz vienmērīgāk tiek izdalīta pamatnes laukuma ietvaros, tā netiek lokalizēta. Ēku mazāk ietekmē caursalšana, kas ir būtisks apsvērums, būvējot sarežģītas konfigurācijas ēkas ar noapaļojumiem, izvirzījumiem un citām arhitektoniskām «ekstrām».

Vienmēr ir iespēja, ka sarežģītas formas ēkām aukstums iekļūs zem pamatiem un sāks «celt» ēku uz augšu. Pietiek ar niecīgām milimetru plaisām pamatā, lai tās attiecīgā ēkas augstumā pārvērstos traucējošos plaisu centimetros fasādes sienās.

Peldošie plātņveida pamati pēc būtības ir monolīta plātne, kas «satur» ēku, nepieļaujot plaisu rašanos, vai precīzāk – šo iespēju samazinot līdz minimumam. Nevienmērīga grunts zem ēkas pamatiem tikpat labi var izveidoties būvniecības procesā piebērtā zemes slāņa atšķirīgas sēšanās dažādos punktos dēļ vai pavirša tā blīvējuma dēļ. Šis apstāklis ietekmē vienu otru tradicionālo pamatu veidu un ir bieži sastopams un populārs ēku plaisāšanas cēlonis, jo pamati līdz ar grunti sēžas nevienmērīgi, bet noteikti neietekmē peldošos plātņveida pamatus, attiecīgi arī gatavas ēkas dzīvi kopumā.

Plātņveida peldošajiem pamatiem iespējams...