Pērs Gints

Ejot gar kalna piegāzi Pērs satiek Zaļo, kura sevi dēvē par Dovres karaļa meitu. Pērs pasaka viņai, ka ir karaļa dēls un sola to precēt, gādāt un rūpēties par viņu.

Pērs Gints stāv Dovres karaļa zālē. Viņam apķert stāv galma troļļi, zemesgari un koboldi. Raganas un Troļļi strīdas, vēloties nodarīt Pēram ļaunu. Karalis visus apklusina un ļauj Pēram bildināt Zaļo, piedāvājot pusi savas karaļvalsts. Tomēr pirms tam Pēram jāzina troļļu likumi un jāiziet eksāmens. Pērs visam piekrīt. Viņam jāiegriež acē, ar to viņš nav mierā un atsakās precēt karaļa meitu. Doves vecis liek to darīt, jo apgalvo, ka pēc gada meitai no viņa piedzims bērns. Pērs tik un tā atsakās to darīt. Viņu sāk vajāt visi troļļi.Pēkšņi viņi pamana nākam melnsvārci un aizbēg.

Pērs paliek viens pats tumsā un sarunājas ar Balss tumsību. Visapkārt ir tumsa un Pērs netiek uz priekšu, jo visu laiku pret kaut ko atduras. Viņš vēlas cīnīties ar balsi tumsībā, tomēr tā ir pārāk gudra un apgalvo, ka ir uzvarējusi bez cīņas. Ierodas putni, kas aizdzen balsi.

Pērs ir viens pats mežā, skumst un jūtas vientuļš. Nolemj sev būvēt māju un iet cirst kokus, iztēlojas sevi ceļam pili.

Oze ir izmisumā. Tiesnesis piesavinājies visu viņas māju un mantu. Oze sāk domāt un uztraukties par Pēru, viņa vēlas parūpēties par viņu un jūtas nelāgi, jo nezin, kur viņš ir.

Pērs stāv un apbrīno savu būdu. Ierodas Solveiga, kura ir gatava ar Pēru dzīvot mežā, būdā, visu savu atlikušo mūžu. Pērs ir laimīgs un apsola gādāt un rūpēties par savu Solveigu. Pērs dodas mežā cirst malku, bet pa ceļam satiek sievieti ar klibu puiku, kura atklāj, ka puika ir Pēra dēls.

Sieviete pieprasa, lai Pērs pamet Solveigu iet pie viņas dzīvot. Pērs atsakās. Sieviete apsolās traucēt viņam un Solveigai. Pērs skumji pasaka Solveigai, ka dodas darīt svarīgu darbu un viņas uzdevums ir gaidīt Pēru.

Pērs ir atgriezies mājās. Māte guļ smagi slima un drīz mirs. Pērs paliek līdz pēdējam brīdim un cenšas māti uzjautrināt ar saviem stāstiem no bērnības. Aizejot palīdz Namiķa sievai apglabāt Ozi.