Personas psiholoģiskais raksturojums

Cilvēks atrodas nepārtrauktā saistībā ar apkārtējo vidi, ar citiem cilvēkiem un ar sevi pašu. To mums nodrošina apkārtējās pasaules izziņas veidi – uzmanība, sajūtas, uztvere. Vēl arī atmiņa, jo arī tā ieņem lielu nozīmi apkārtējā vidē, visu svarīgāko atceroties.

No apkārtējās pasaules līdz cilvēkam nonāk milzīgs informācijas daudzums, uz tā maņu orgāniem iedarbojas ļoti daudz kairinātāju, taču cilvēks „nenoslīkst” šajā informācijas straumē, bet atlasa svarīgāko un ignorē mazsvarīgāko informāciju.

Uzmanību nosaka vairāki faktori, atkarībā no kuriem uzmanību iedala trīs veidos tīšā, pēctīšā, netīšā. Tīšā uzmanība ir veids, kurā uzmanības koncentrēšanu un virzību apzināti noteic mērķis, un tā tiek vadīta ar gribas piepūli. Pēctīšo uzmanību izraisa darba procesā radusies interese. Netīšā uzmanība rodas kairinātāju īpatnību un spēka iedarbības ietekmē.

Lai noskaidrotu kāda ir manas pētāmās – Maijas uzmanība, es viņai liku izpildīt dažus uzmanības testus. Testā, kurā redzami 9 vīrieši, bija attēli jāvēro 2 minūtes un tad jāatbild uz jautājumiem. Maija pareizi atbildēja uz vienu jautājumu. Pēc manām domām šajā testā Maija nebija diez ko uzmanīga, jo ik pa brītiņam iesmējās.

Bet abos pērējos testos viņa bija ļoti uzmanīga, jo no profiliem uz svečturi viņas uzmanība pārgāja tikai vienu reizi un arī skaitļus viņa atrada diezgan ātri.

Maija brīžiem ir ļoti izklaidīga, bet ja jādara kaut kas svarīgs viņa ir ļoti uzmanīga un uzmanību velta tikai tam.

Sajūtām kā procesam ir raksturīga virkne likumsakarību: jūtīgums, sajūtu sliekšņi, adaptācija u.c. Maņu orgānu jūtīgums raksturojas ar kairinātāja intensitāti, ko spēj uztvert cilvēks. Sajūtu orgāna jūtīguma galvenie raksturojumi ir tā sliekšņi – absolūtais un relatīvais. Absolūtajam jūtīgumam var būt augšējā un apakšējā iespēju robeža. Apakšējo iespēju robežu nosaka sajūtas izsaucošā kairinātāja minimālais stiprums, bet augšējo slieksni nosaka maksimālais stiprums. Taču jūtīgums nav patstāvīgs lielums. Jūtīguma izmaiņas ir atkarīgas no ārējās vides un no fizioloģiskiem un psiholoģiskiem procesiem.

Adaptācija (adopto pielāgošu) ir jūtīguma izmaiņas atkarībā no ārējās vides. Adaptācija ir viens no svarīgākajiem jūtīguma izmaiņu veidiem, kas nodrošina cilvēka organisma plastiskumu, pielāgojoties ārējai videi un tās apstākļu izmaiņām.

Maijas sajūtu pētīšanai izmantoju intervēšanas metodi. Apkopojot atbildes, secināju, ka Maijai piemīt visas eksteroceptīvās sajūtas – redzes, dzirdes, ožas un garšas sajūtas. Piemīt arī interoceptīvās sajūtas. Ir laba priekšnojauta, kas praktiski vienmēr arī piepildās.

Maijai piemīt jūtīgums. Viņa ir ļoti jūtīgs cilvēks, viegli aizvainojams. Ļoti pārdzīvo pat visniecīgāko sīkumu. Maijai piemīt arī adapcijas īpašība. Redze, dzirde, oža un garša ļoti labi padodas adapcijai. Adapcija ir svarīga īpašība, jo raksturo organisma plastiskumu un spēju pielāgoties ārējās vides ietekmei. No tā secinām, ka Maijai šīs sajūtas labi pielāgojas ārējās vides maiņai.