Pēteris I

Tā kā Pēteris I par caru kļuva nepilngadīgs, viņa māte, Natālija Nariškina(1651 1694), kļuva par reģenti. Tam nepiekrita A.Mihailoviča pirmā sieva Sofija Aleksejevna(1657 1704). Viņa organizēja sacelšanos ar strēļu militārajām vienībām. Konflikts brīžiem bija asiņains slaktiņš, kurā nogalināja daudzus Pētera I radiniekus, pats Pēteris I gandrīz tika nogalināts. Viņa acu priekšā tika saplosīts kāds viņa tēvocis. Tā iespaidā jaunais cars cieta no nejaukas slimības, kuras dēļ bieži vien nokļuva pazemojošās situācijās. Kad Pēteris I uztraucās vai arī viņa vētrainā dzīve kļuva pārāk spraiga, viņa seja sāka nekontrolējami raustīties. Sejas kreiso pusi skārušo lēkmju intensitāte varēja variēt no viegla tika, līdz pat nopietniem krampjiem, kas sākās ar kakla kreisās puses muskuļu saraušanos, pēc kā spazmas sagrāba sejas kreiso pusi, acis izvalbījās tā, ka redzami bija tikai baltumi. Smagākajās lēkmēs viņš vairs nekontrolēja arī kreiso roku un šādas lēkmes beidzās tikai ar samaņas zaudēšanu. Tas spēcīgi ietekmēja viņa psihi un izskaidro daudzas valdniekam nepiedienīgas vēlāka laika noslieces tieksmi uz uzdzīvi un alkoholu, cietsirdīgu attieksmi pret pavalstniekiem un pat tuvākajiem radiniekiem. Ja viņa priekšteču laikā bija ap 60 nāvessodu, tad Pētera laikā bija jau ap 200.