Pēteris Plakidis

„Mans vienīgais kritērijs ir rakstīt tādu mūziku, kādu man gribētos dzirdēt pašam. Prasme, izglītība un gaume taču katram sava es nevaru gaidīt vispārēju mīlestību.”

„Es esmu komponists kulinārs. Citu autoru mūziku klausoties, esmu gardēdis, pats savu sacerot kulinārs.”

Vienīgais, kam komponists patiesi tic un kalpo, ir māksla. Mūzikas māksla. „Mans ideāls kalpošana mūzikai. Lai arī kādās formās tas izpaustos, es ar lielu prieku jūtos kā šīs kundzes kalpone.”

Komponists ir pazīstams ne tikai kā lielisks savu skaņdarbu izpildītājs, bet arī kā savdabīgs klasikas un kolēģu jaundarbu interprets. Kā pianists komponists pazīstams arī ārzemēs Zviedrijā, Malaizijā, Anglijā, Austrijā, Maskavā.

Komponists dzimis Rīgā 1947. gada 4. martā. Bērnībā komponists bijis kluss un noslēgts. Bija liels grāmatu lasītājs, ar vieglu galvu, bet tomēr vientuļnieks. Māte Džuljeta bijusi tulkotāja, studējusi klasiskās valodas.

Pirmo iepazīšanos ar mūziku komponistam devusi māte, kura ar savu dēlu četrrocīgi spēlēja Vēbera „Aicinājums uz deju”.

Mācījies Rīgas 49. vidusskolā, vēlāk Em. Dārziņa mūzikas vidusskolā kompozīciju pie komponista Ģederta Ramaņa. Šajā laikā komponists ar savu draugu, tagadējo muzikologu, Guntaru Pupu klausījās dažādu komponistu darbus, to starp Johana Sebastiana Baha, Jozefa Haidna, Roberta Šūmaņa un citu komponistu darbus. Dažkārt viņi devās uz ansambļa „Rīgas pantonīma” mēģinājumiem vai izrādi, kur komponists improvizēja. Tajā laikā komponista mūzika paliek spilgtāka, trauksmaināka un kontrastiem bagātāka, piemēram, viņa pirmā klavieru sonāte, ar kuru komponists absolvē mūzikas vidusskolu un kļūst par akadēmijas studentu.

1970. gadā pabeidz Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi pie Valentīna Utkina, pēc tam papildina zināšana asistentūrā no 1973. 1975. gadam. Strādājis par Nacionālā teātra (toreiz Akadēmiskā Drāmas teātra) mūzikas daļas vadītāju (1969–1974).

No 1974. gada komponists strādā konservatorijā, kur māca instrumentāciju un kompozīciju.

Vēlāk seko kāzas ar Maiju Krīgenu populāru kamerdziedātāju mecosoprānu, akadēmiskās operas un baleta teātra solisti. Viņiem piedzimst meitiņa Agate, kas jau ir liela. Daudzus gadus Pēteris Plakidis ir muzicējis duetā ar dzīvesbiedri, bet tagad Marija Krīgena ir aizgājusi no lielās skatuves un strādā par kamerdziedāšanas pedagoģi Mūzikas Akadēmijā, kur kopā rit viņas ar vīru, jo komponists strādā arī kā koncertmeistars.

1990. gadā sākas draudzība ar Amerikas klarnetes virtuozu Eriku Mandatu, kad viņu uzaicina uz Dienvidilinoisas universitāti Karbondeilā, kur komponists nostrādā vairākus mēnešus un pēc tam atgriežas Rīgā. Vēlāk top darbs „Night Conversations” klarnetei un klavierēm, kā muzikāls veltījums šai draudzībai.

1991. gadā izveidojas trio Eriks Mandats, Ivars Bezprozvanovs, Pēteris Plakidis The Transatlantic Trio. Šis trio koncertē Eiropā, Amerikā un 1996. gadā ieraksta CD.

Savulaik bieži spēlēts kopā arī ar vijolnieku Andri Paulu un čellistu Ivaru Paulu, bet nesenākā pagātnē aizsākusies ir arī sadarbība ar vijolnieku Dzintaru Beitānu.