Pētnieciskais darbs par dārzeņiem.
2.Aprakstāmā auga suga.
Galviņkāposti.
Valsts: augi
Klase: divdīgļlapju
Dzimta: krustziežu
Ģints: Brasica
Šķirnes: nomer Pervij Gribovskij 147’, Skorospelaja, Nadježda, Enkheizenas slava, Belorusskaja 455, Amager 611, Podarok 2500, Dauerweiss, Amager Hochstrinniger, Langendijker Dauer
Sakne: labi attīstīta, sniedzas dziļi augsnē
Stumbrs: kacens 20-30 cm augsts
Lapas: atkarībā no šķirnes lielas vai ovālas, plati lancentiskas ieapaļotas vai nosmaiļotas
Ziedi: kārtns divdzimumu
Augļi: pākstenis ienākas 50-60 dienas pēc apputeksnēšanas
Citas īpašas pazīmes.
Kāposti ir aukstumizturīgi augi. Sēklas dīgst 1 - 2 grādu tempratūrā, optimālā sēklu dīgšanas tempratūra ir 18 – 22 grādi. Sēklas uzdīgst 2-3 dienās. Dēsti pacieš īslaicīgas salnas līdz –5 grādi, bt pieaugušie augi līdz –7, -8 grādi. Ja augšanas periodā tempratūra augstāka nekā 25 grādi, augi atpaliek augšanā un samazinās raža.
Vasarā - ļoti saulainā dienā aizbraucām uz dārzu. Nokļuvusi dārzā, ātri pārģērbos un skrēju pēc lejkannas, lai varētu apliet kāpostus. No sākuma mn nemaz negribējās strādāt un lielāko daļu gandrīz noslinkoju.Kad palika pavisam maz darba, skrēju palīdzēt, lai ātrāk tiktu mājās. Aizskrēju līdz dārza otram galam un sāku liet kāpostus. Es paskatījos apkārt, cik daudz kāpostu vēl jāaplej un ieraudzīju kā zem vienas galviņas stāvēja mazs, pūkains spalvu kušķītis. Es lēni piegāju tam klāt un tas sāka kustēties. Tas bija pavisam mazs putniņš, kurš piecēlās un mēģināja aizbēgt. Tas tik lēni kustējās, ka es ar pāris soļiem varēju to panākt un apskatīt to tuvāk. Putniņš argādināja mazu cālīti ar garām kājām. Ieraugot mazuli, atcerējos stāstu par to, ka mazuļus atrod kāpostos.
Aizbraucot mājās, paskatījos grāmatā par putniem. Mazais putnēns, ko redzēju kāpostos, bija irbe.
Par kāpostu dzimteni uzskata Vidusjūras piekrasti. Latvijā kāposti tika ievesti 5.gs, bet plaši izplatījušies tikai ar 10.-12.gs. Kāpostus Latvijā sāka audzēt tikai 18.gs., pie kam nelielos apmēros. Ziedkāposti maksāja ļoti dārgi, tā piemēram Anglijā par vienu ziedkāpostu maksāja 3 šiliņus. Par šo naudu varēja nopirkt veselus trīs mērus kviešu.
Kāpostus izmanto vairāk nekā 10 dažādu boršķu un kāpostu zupu pagatovošanai, ir vairāki kāpostu tīteņu un salātu veidi.
Svaigi galviņkāposti satur 8,5 līdz 9,5 % sausnes, 1,5 līdz 4% olbaltumvielu. Kāpostos ir 16 aminoskābes, piemēram, lizīns, triptofāns, metionīns, tirozīns, arginīns u.c. Ogļhidrātu saturs kāpostos ir 3-11%. Tie sastopami glikozes, fruktozes un saharozes veidā.
Kāposti ir bagāti ar viatmīniem. Baltie galviņkāposti satur ap 50 mg % C vitamīna, 0,1 –0,6 mg % B1 vitamīna, 0,03-0,12 mg % B2 vitamīna, 0,15-0,20 mg % B3 vitamīna. Kāpostos ir arī 2-4 mg % K vitamīna, kā arī U vitamins. Kāpostos ir cilvēka organismam nepieciešamās sārmainās minerālvielas, 0,27 % kālija, 0,1% nātrija, 0,067% kalcija, 0.025% magnija, 0,088% fosfora. No organiskajām skābēm kāposti satur citronskābi un nelielā daudzumā arī ābolskābi. 100g svaigu kāpostu ar 1,4g olbaltumvielu un 4,3g ogļhidrātu satura dod 28 kalorijas.
Kāpostus lieto arī ārstniecībā pie čūlas slimībām, pie gremošanas trakta traucējumiem, ēstgribas un gremošanas sekrēcijas veicināšanai, pie aknu un žultspūšļa slimībām, profilaktiski pret aterosklerozi, cukura diabēta un pret aptaukošanos.
Kāpostus sagriež ļoti smalki, stipri apsāla un ļauj 30 min pastāvēt. Pēc tam ieliek dziļā traukā un aplej ar verdošu ūdeni, nosedz ar vāku un atstāj vēl 30 min. Izgāž uz sieta, ļauj notecēt, nospiež, pieliek etiķi, augu eļļu, cukuru.
1.Dārzeņkopja rokasgrāmata, J.Vēvera red.,R.,Avots, 1983, 102.-117.lpp
2.Dārzeņi uzturā, Ž.Orlova, R.,Avots,1981, 63-66.lpp
3.Dārzkopja rokasgrāmata, E.Pūkaines red.,R., Avots, 1986, 63-67 lpp.
Katru gadu dārzā audzējam kāpostus. Rudenī tos vedam pie tantes un liekam pagrabā. Vēlāk no tiem taisam zupas, salātus un skābējam. Ir gadījies, ka kāposti ir sastādīti par daudz un pa ziemu sapūst, bet lielākā daļa tomēr tiek apēsti.
