Pētnieciskais darbs par dārzeņiem
Galviņkāposta sistemātiskā piederība.
Auga raksturojums.
Interesanti notikumi , kas saistās ar šo augu.
Vēsturiski notikumi.
Izmantošana.
Recepte Svaigu balto galviņkāpostu salāti.
Izziņas avoti.
Personiskā un radnieciskā pieredze.
Šķirnes: nomer Pervij Gribovskij 147’, Skorospelaja, Nadježda, Enkheizenas slava, Belorusskaja 455, Amager 611, Podarok 2500, Dauerweiss, Amager Hochstrinniger, Langendijker Dauer
Lapas: atkarībā no šķirnes lielas vai ovālas, plati lancentiskas ieapaļotas vai nosmaiļotas
Augļi: pākstenis ienākas 50 60 dienas pēc apputeksnēšanas
Kāposti ir aukstumizturīgi augi. Sēklas dīgst 1 2 grādu tempratūrā, optimālā sēklu dīgšanas tempratūra ir 18 – 22 grādi. Sēklas uzdīgst 2 3 dienās. Dēsti pacieš īslaicīgas salnas līdz –5 grādi, bt pieaugušie augi līdz –7, 8 grādi. Ja augšanas periodā tempratūra augstāka nekā 25 grādi, augi atpaliek augšanā un samazinās raža.
Vasarā ļoti saulainā dienā aizbraucām uz dārzu. Nokļuvusi dārzā, ātri pārģērbos un skrēju pēc lejkannas, lai varētu apliet kāpostus. No sākuma mn nemaz negribējās strādāt un lielāko daļu gandrīz noslinkoju.Kad palika pavisam maz darba, skrēju palīdzēt, lai ātrāk tiktu mājās. Aizskrēju līdz dārza otram galam un sāku liet kāpostus. Es paskatījos apkārt, cik daudz kāpostu vēl jāaplej un ieraudzīju kā zem vienas galviņas stāvēja mazs, pūkains spalvu kušķītis.
Aizbraucot mājās, paskatījos grāmatā par putniem. Mazais putnēns, ko redzēju kāpostos, bija irbe.
Par kāpostu dzimteni uzskata Vidusjūras piekrasti. Latvijā kāposti tika ievesti 5.
Kāpostus izmanto vairāk nekā 10 dažādu boršķu un kāpostu zupu pagatovošanai, ir vairāki kāpostu tīteņu un salātu veidi.
