Pieaugušo psihiskās attīstības perioda raksturojums

Būtībā visa vispārīgā, ģimenes, sociālā psiholoģija ir par pieaugušajiem. Būtiskais pieaugušo psihes attīstībā ir sociālo lomu izpilde ģimenē, profesionālajā jomā, pretenziju un reālo sasniegumu proporcionalitātes ietekme uz emocionālo stabilitāti.

Vispopulārākais ir E. Eriksona dotais modelis par cilvēka personības attīstību, kurā pieaugušajiem ir veltītas sekojoša pakāpes:

• agrīnā brieduma periods – vai nu tuvība, vai izolētība.

Labvēlīga iznākuma gadījumā spējas uzņemties saistības ar citiem un par citiem, uzticēt sevi citiem.

Nelabvēlīga iznākuma gadījumā – izvairīšanās no citiem, no mīlestības un uzticēšanās, distancēšanās.

• briedums – vai nu spēja radoši dzīvot, vai arī sastingums.

Nelabvēlīga iznākuma gadījumā – ieslīgšana sevī, garlaicība un vispusējas attiecības ar citiem.

• vecums – vai nu dzīves pilnība, vai bezcerības izjūta.

Labvēlīga iznākuma rezultātā – neatkarīga interese par dzīvi, par sevi, paļāvība, pārliecība par to, ka dzīvei ir jēga, nebaidīšanās no nāves, nāves neizbēgamības akceptēšana.

Pieaugušie savu fizisko pilnību sasniedz apmēram 30 gadu vecumā. Tad sākas fizisko spēku samazināšanās, kas nav pārāk strauja. Brieduma gados palielinās tendence pieņemties svarā, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš pareizam uzturam un fiziskajiem vingrinājumiem.

Sievietes 40 gadu vecumā var pārdzīvot menopauzi. Sievietes pārdzīvo estrogēnās sekrēcijas samazināšanos, ovulācijas apstāšanos.

Pieaugušo periodā informācijas uzņemšanas ātrums samazinās. Veco cilvēku lielākā pieredze var kompensēt kognitīvo prcesu pavājināšanos. Kognitīvo spēju samazināšanos saista ar smadzeņu šūnu zudumu. Veciem cilvēkiem tiek arī novērota Alcheimera slimība – tā sākas ar atmiņas zudumu, pacients aizmierst pēdējos notikumus, labāk atceras senākos notikumus. Slimībai progresējot tālāk var aizmirsties viss, beigās sākas personības identitātes sabrukums.

Šis iedalījums ir pamatots ar cilvēka dzīves periodiem, kas saistās ar darbu, laulību, bērna audzināšanu un aiziešanu pensijā. Par nozīmīgām uzskata arī nejaušību ietekmes.