Piespiedu darbs

Tradicionāli tiesas visā pasaulē ir pieradušas piespriest vai nu naudas sodus vai cietumsodus, jo sabiedrības lielākajā daļā ir iesakņojies gandrīz vai stereotips ja kādu sauc pie kriminālatbildības, tad noteikti jāseko brīvības atņemšanas sodam un, jo uz ilgāku laiku, jo labāk. Tomēr laika gaitā ir pierādījies, ka ieslodzījums ļoti bieži rada jaunas problēmas un ka tam nebūt nav tik pozitīvs iespaids, kā to iedomājas vairums sabiedrības locekļu. Pasaules kriminologu un sociologu pētījumi rāda, ka ieslodzījums patiesībā nemaz nesamazina noziedzību. Tieši otrādi – pat īss cietumā pavadīts laika sprīdis spēj pārvērst noziedzniekā cilvēku, kas citādi būtu dzīvojis saskaņā ar likumu. Brīvības atņemšanu nevar uzskatīt par atbilstošu sankciju attiecībā pret plašu likumpārkāpēju loku un daudzu kategoriju pārkāpējiem, jo īpaši tiem, kuri diez vai vēlreiz izdarīs likumpārkāpumu, kas ir notiesāti par nenozīmīgiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai arī kam ir nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība.

Līdz ar Krimināllikuma stāšanos 1999.gada 1.aprīlī arī mūsu valstī tika ieviests tāds jauns soda veids kā piespiedu darbs, kas pirms tam Kriminālkodeksā netika paredzēts. Tādējādi pašlaik LR tiesām pastāv lielākas iespējas vainīgai personai uzlikt piemērotāko soda veidu nekā iepriekš. Latvijā ir ļoti svarīgi attīstīt kriminālsodus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Ieslodzīto skaita ziņā mūsu valsts ieņem vienu no vadošajām vietām Eiropā 360 ieslodzīto uz 100 000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar 120 Lielbritānijā un 50 60 Skandināvijas valstīs. Efektīvs un perspektīvs soda veids, pēc autores domām, būtu piespiedu darbs

Ārvalstīs piespiedu darbu sāka veiksmīgi piemērot pēdējos divās desmitgadēs. Daudzas Rietumeiropas valstis un tās, kas ietilpst vispārējo tiesību sistēmā, jau aktīvi piemēro piespiedu darbus (sabiedriskos darbus). Citās valstīs taisa eksperimentus ar mērķi pārbaudīt tā ieviešanas nepieciešamību. Tā piemēram, Somijā un Zviedrijā 1991.gadā piespiedu darbi tiek ieviesti uz eksperimenta pamata, bet no 1994.gada 1.aprīļa šī sistēma aptvēra visu valsti. Beļģijā arī kādu laiku tika taisīti eksperimenti, bet jau 1993.gadā Tieslietu ministrs iesniedza parlamentam divus likumprojektus par šādas sankcijas pieņemšanu. Šveicē piespiedu darbs kā pamatsods tiek piemērots tikai nepilngadīgajām personām. Tomēr sākot ar 1990.gadu Šveices likumdošana pieļauj noteiktajos apstākļos aizstāt brīvības atņemšanu ar piespiedu darbu. Tas tiek uzskatīts par juridisko eksperimentu, kas ļauj novērtēt piespiedu darba kā pamatsoda ieviešanu.

Daudzās valstīs piespiedu darbs pamatā tiek piespriests kā alternatīva brīvības atņemšanai. Tā piemēram, Francijas un Austrālijas Jaunā Rietumu Velsa likumdošana paredz, ka piespiedu darbus vajadzētu piemērot brīvības atņemšanas vietā. Bet Lielbritānijā, kur piespiedu darbs uzskatāms kā alternatīva brīvības atņemšanai, nav tāda nosacījuma, ka pretējā gadījumā likumpārkāpējam jāpiespriež brīvības atņemšana. Pētījumi rāda, ka 50% gadījumos piespiedu darbs tiek piemērots kā alternatīva brīvības atņemšanai.